Latvijā darbojas septiņas reģionālās bibliotēkas, kas apkalpo neredzīgus un vājredzīgus lasītājus. Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma šovasar visas septiņas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiāles nodotas pašvaldību īpašumā, saglabājot valsts līdzfinansējumu. Šonedēļ uzsāk darbu jaunākā Ventspilī uzbūvētā bibliotēka, kurā daļa telpu atvēlēta tieši vājredzīgiem lasītājiem.

1. jūlijā spēkā stājās Kultūras ministrijas ierosinātās izmaiņas, kuru rezultātā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas septiņās reģionālās filiāles parņēmušas pašvaldības. Valsts bibliotēkas statusu saglabā tikai Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā, ko plānots stiprināt kā metodisko centru. Ventspils neredzīgo un vājredzīgo bibliotēkā reģistrēti ap simt lasītāju. Gāliņciema bibliotēkas vecākā bibliotekāre Santa Šepetauska: “Citur tās paliek vecajā vietā, jo telpas atjaunotas. Bet citur – tāpat kā šeit, Ventspilī, – pievieno pie lielākas bibliotēkas.”

Neredzīgo bibliotēkās pieejamas grāmatas braila rakstā, audiogrāmatas un materiāli cilvēkiem ar disleksiju, kas veicina vēlmi iziet ārpus savām četrām sienām. “Ta viņi ir vientuļi mājās, nezina, kā nodarbināt sevi, bet tad – atnāk uz biedrību, mēs ierādām, ko un kā varētu darīt. Viss aiziet!”

Šonedēļ Ventspilī durvis apmeklētājiem vērusi jaunā Gāliņciema bibliotēka, kas būs viena no reģionālajām Neredzīgo biedrības filiālēm Latvijā. Tā nav vienkārši bibliotēka, bet daudzfunkcionāls pakalpojumu centrs. Viss piemērots cilvēkiem ar īpašākām vajadzībām. Sākot jau ar ieeju. 

Santa ilgi apkalpojusi lasītājus ar redzes traucējumiem ļoti nelielās telpās, piedāvājot grāmatas un periodiskos izdevumus audio formātā, Braila rakstā, palielinātajā drukā, vieglajā valodā, kā arī iespēju izmantot specializētu datoru. “Te ir tas, kas bērniem domāts. Taktilās grāmatas, kad bērni mācās, lai viņi zina, ka tas ir G burts, piemēram. Te ir grāmatas vieglajā valodiņā. Tās ir bērniem, kuriem ir uztveres traucējumi. Sarežģīti vārdi ir izskaidroti vienkārši.”

Jaunajās telpās viss būs vēl vairāk pārskatāms, arī grāmatu krājums papildināts kā bērniem, tā pieaugušajiem. Bibliotekāres centīšoties uzrunāt un iedrošināt šos pakalpojumus 

izmantot ne tikai vājredzīgus cilvēkus, bet arī, piemēram, seniorus, kuriem kļuvis grūtāk kaut ko saskatīt. Šādu bibliotēku pakalpojumi noderēs tiem, kuri fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu vai fokusēt skatienu. Gāliņciema bibliotēkas vadītāja Krista Karabeško: “Tas ir pavisam liels jaunums, par ko man ļoti liels prieks. Domāju, ka tagad varētu nākt lasītāji, redzēt tās iespējas , ko te varētu darīt. Varbūt viņiem ir zināmi cilveki, kuri varētu izmantot šīs iespējas. Jo iepriekš tas bija mazāk zināms. Trūka informācijas. Pie reizes grāmatu var paņemt arī savam radiniekam vai paziņai, kas ir ar redzes traucējumiem.”

Latvijas Neredzīgo bibliotēku filiālēs darbu atvieglo Pasta likums, kas paredz, ka, izmantojot īpašu uzlīmi, izdevumus Braila rakstā un audio grāmatas var nogādāt lasītājam uz mājām bez maksas, tādējādi vājredzīgie var izmantot arī citu pilsētu bibliotēku krājumus. 

#SIF_MAF2023