Lai arī ļoti daudziem cilvēkiem mājdzīvnieks ir viņa labākais draugs un patiesi par viņu arī rūpējas, daļai nav izpratnes, ko tas prasa, vai iztrūkst pieredzes. Vēl kādam šķiet, ka dzīvnieks varētu būt arī izcila dāvana Ziemassvētkos. Tomēr nav mazums gadījumu, kad dāvinātie mīluļi neilgi pēc svētkiem nonāk uz ielas vai patversmēs. Lai atgādinātu par atbildību, adoptējot un dāvinot mājdzīvniekus, labdarības fonds “Sofi” un mājdzīvnieku centrs “PetCity” uzsāk sociālo kampaņu “Dzīvnieks nav rotaļlieta – dāvini atbildīgi!”.

Dzīvnieka adopcija ir satraucošs notikums ne vien cilvēkiem, bet arī pašam dzīvniekam. Tomēr būtiski, īpaši Ziemassvētku laikā, izvērtēt dzīvnieku adoptāciju un to dāvināšanu no dažādiem aspektiem – praktiskās, emocionālās un arī no veterinārmedicīniskās puses. Labdarības fonda “Sofi” dibinātājs Toms Jurjevs norāda, par dzīvnieku ir jārūpējas visu laiku, ne tikai svētkos. “Kā jau mūsu kampaņas sauklis saka, dzīvnieks tā nav rotaļlieta. Rotaļlietu vai mantu savam bērnam vai jebkuram citam var nopirkt jebkādu. Ja tā manta nepatīk, to var nolikt skapī, par to aizmirst. Dzīvnieks, kā es vienmēr saku, ir ģimenes loceklis, dzīva radība, par viņu jārūpējas. Ziemassvētku laikā ir sakāpušas emocijas, gribas jaunu ģimenes locekli, jaunu dvēselīti savā ģimenē, un tas ir ļoti skaisti, bet atcerēsimies, ka Ziemassvētki ir vienu dienu gadā, bet paliek tās pārējās 364 dienas, kurās par šo dzīvnieku ir jārūpējas.”

Fonda “Sofi” dibinātājs Toms Jurjevs norāda, lielākā atbildība ir pašam dāvinātājam, jo var būt arī gadījumi, kad cilvēks ir izteicis vēlmi par mājdzīvnieka iegādi, tomēr nav apzinājies, cik atbildīgs un laikietilpīgs process ir dzīvnieku uzturēšana. Patversmēs arī bijuši gadījumi, kad dzīvnieku adoptē, bet pēc neilga laika to ved atpakaļ uz patversmi. Liepājas pašvaldības dzīvnieku patversmes vadītāja Nora Brūdere: “Mums pagājušajā nedēļā bija tāds gadījums, ka tika paņemts kaķītis, nākamajā dienā jau bija atpakaļ. Tas arguments bija, ka viņa nav īsti draudzīga. Lai gan, ņemot to dzīvnieku, mēs arī teicām, ka viņam ir jāpierod. Tas var būt līdz pat mēnesim, kamēr adaptējas jaunā vietā.”

Valmieras dzīvnieku patversmes dzīvnieku kopēja Judīte Rūsa: “Te man jau ir viena “dāvana”. Skraida. Dāvana vecam cilvēkam. Izaug haskija un laikas krustojums, izaug milzīgs suns, ko vecs cilvēks nevar ne noturēt, ne pastaigāt, neko.”

Valmieras dzīvnieku patversmē norāda, ne tikai svētku laikā, tiklīdz izdzird, ka patversmē noskatītais dzīvnieks varētu būt dāvana, adopciju atsaka. “Mēs tūlīt momentā atsakām un sakām – “šī nav tā vieta, kur jānāk pēc dāvanām ”. Jo tas ir dzīvnieks, tev jābūt ar viņu, pirms tam jākontaktējas. Labāk, kad tu viņu pazīsti, ja nu nepatīk? Tad viņi nonāk atpakaļ,” saka Rūsa.

Jurjevs: “Tik tiešām dzīve mainās brīdī, kad tu iegādājies vai paņem patversmē suni, jo tu neesi vairāk tik brīvs kā putns, tu nevari doties ceļojumā uz divām nedēļām, nedomājot, kur atstāt savu radību. Dzīvnieki tāpat slimo. Viņi jāved pie daktera. Bieži tas notiek naktīs, svētdienās. Jāmeklē, kur dežurē veterinārā klīnika, tas noteikti nav lēts prieks, ir jāpērk barība, divreiz dienā jābaro, trīsreiz dienā vismaz jāiet ārā.”

Kā norāda labdarības fonda “Sofi” dibinātājs, dzīvnieks ir kā mazs bērns, kas nekad neizaug. Lai novērstu riskus, ka dzīvnieka adopcija bijusi vien svētku iespaidā, Ziemassvētku laikā vairākas dzīvnieku patversmes Latvijā dzīvnieku adopcijas procesu arī pārtrauc. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".