Būvdarbu paveikšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā paredzēti astoņi gadi. Ja tas nav izdarīts, pašvaldība var piemērot ēkai paaugstināto Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi – 3% no kadastrālās vērtības. Šādus noteikumus Ministru kabinets pieņēma 2014. gadā. Tomēr daudzas pašvaldības joprojām atliek lēmuma pieņemšanu par paaugstinātās likmes piemērošanu.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, no kura visa iekasētā nauda paliek pašvaldības budžetā. Tomēr daudzas pašvaldības nesteidzas papildināt savus budžetus, piemērojot paaugstināto NĪN likmi – 3% apmērā no kadastrālās vērtības ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums – astoņi gadi – un kuras nav nodotas ekspluatācijā. No ReTV aptaujātajām sešām pašvaldībām pašlaik to jau piemēro tikai Mārupes novads, bet no nākamā gada plāno arī Valmieras un Ķekavas novads. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko: “Mēs jau par vienu gadu pagarinājām termiņu, dodot ļaudīm iespēju sakārtot. Treškārt, mūsu saistošie noteikumi paredz vismaz 22 dažādus gadījumus, kad tiek piemēroti NĪN atvieglojumi. Mēs uzskatām, ka ir jāpieliek punkts. Šobrīd, pēc sākotnējiem audita rezultātiem, tie ir vismaz 600 objekti no gandrīz 10 000 objektiem, kas mums ir novadā.”

Ādažu novads paaugstināto likmi 3% paredzējis ieviest no 2025. gada, bet Jūrmalas valstspilsēta tikai no 2026. gadā. Iemesli, kāpēc paaugstinātās likmes piemērošana atkal atlikta, esot vairāki. Jūrmalas valstspilsētas Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Vita Zvejniece: “Pašvaldība apzinās, ka ļoti daudzas ēkas, kam šis vēsturiskais būvniecības process ir uzsākts, ir pārbūves. Par šīm ēkām jau tāpat nodokli maksā, pašvaldība vēlas cilvēkiem dot šo iespēju, vēl nepalielinot nodokli, pašiem sakārtot dokumentus, viņus nesodot.”

 Gan Jūrmala, gan arī citas pašvaldības norāda, ka arī dokumentu sakārtošana prasa ilgu laiku. Valsts zemes dienestā piekrīt, ka rindas, kas gandrīz lavīnveidīgi parādījušās 2022. gada rudenī, kad beidzās astoņu gadu termiņš ēkām, kam būvatļauja bija izsniegt līdz 2014. gadam, vēl neesot pavisam izzudušas. Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka: “Pa pēdējo gadu mums rinda samazinājās. Uz šī gada sākumu no 14 mēnešiem Rīgā tagad rinda ir septiņi līdz astoņi mēneši. Protams, ir vēl prioritārā rinda, kur atbilstoši VZD kritērijiem svarīgi objekti. Tautsaimniecībai vai sabiedrībai svarīgi objekti, tad tos mēs pabīdām uz augšu.”

Gan rindu, gan arī izmaksu jautājumu VZD cer atrisināt ar jauno procedūru –vienkāršoto privātmājas reģistrāciju. Narnicka: Doma ir tāda, ka , ja visi dokumenti ir būvniecības informācijas sistēmā, projekta dati un izpildmērījuma dati sakrīt, ir fotogrāfijas, mēs reģistrēsim bez apsekošanas. Būtiki plānojam samazināt pakalpojuma maksu. Cik ātri tas varētu būt, atkarīgs no tā, cik ātri tiksim pāri Ministru kabineta procesa saskaņošanai.”

Pašvaldībām gan esot vēl kāds iemesls nesteigties piemērot paaugstināto likmi. Piemēram, Jūrmalā paaugstinātās likmes nodoklis vienai ēkai varētu pārsniegt pat 10 000 eiro. Uzliekot šādu nodokli, pastāv risks, ka cilvēki izdeklarēsies un pilsētā parādīsies vairāk graustu. Tikmēr ieņēmumi no NĪN ir vien 10% no budžeta, bet ieņēmumi no IIN – 60%.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".