Nākamgad vairākas pašvaldības var nonākt uz maksātnespējas robežas. Šāda situācija var veidoties tādēļ, ka vietvaru budžetos nepietiks līdzekļu pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai, jo plānotais finansējuma pieaugums ir pārāk niecīgs.
Pirmajā brīdi liekas, par ko gan pašvaldības var sūdzēties, ja to ienākumi nākamajā gadā pēc finanšu izlīdzināšanas vidēji pieaug par 8,1%. Tāpat valstī gaidāms arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa kāpums. Taču šī pieauguma vidējo rādītāju galvenokārt veido turīgajās Pierīgas pašvaldībās. Gandrīz 17 vietvaras meklē risinājus, kā aizlāpīt caurumus nākamā gada budžetā, jo papildus jau ierastajām funkcijām no nākamā gada valsts noteikusi vēl vairākas obligātas prasības. Biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” direktors Vents Armands Krauklis: “Nākamgad obligāti jāceļ minimālā alga, būtiski jāpalielina algas pirmsskolas pedagogiem, nākamgad pašvaldības policija jāveido, tiem, kam tās pašlaik vēl nav, nākamgad deinstitucionalizācijas projekti jāfinansē pilnībā no pašvaldību budžetiem, līdz šim 80% sedza Eiropas Savienība, tās ir ļoti lielas summas.”
Būtiski izdevumi pašvaldību budžetā nakamgad ir arī “Sadales tīklu” tarifu pieaugums, tāpat jāpalielina arī sociālie pabalsti, visbeidzot ievērojama nasta pašvaldību budžetiem ir maksa par aizņēmumu procentiem. Krāslavas un Augšdaugavas novados ienākumu palielinājums nākamajā gadā plānots tikai 1,1%, savukārt Preiļu novadā tas būs 3,1%, šī novada domes priekšsēdētajs Ārijs Vucāns ReTV norāda, tas nav ne tuvu, lai spētu segt izmaksu pieaugumu. “Deficīts ir dramatiski liels, kas veidojas, sākot šo darba nedēļu šodien kopā ar ekonomistiem, redzam, ka deficīts ir apmēram 2,5 miljoni, respetīvi, 15-16% no mūsu vērtētajiem ieņēmumiem.”
Priekšsēdētājs skaidro, lai savilktu galus, visdrīzāk steigšus nāksies reformēt skolas, nākamgad pašvaldībā apsīks kultūras pasākumi, sporta dzīve. Vissāpīgākais esot tas, ka aizvien straujāk turpina palielināties plaisa starp strauji augošajiem Pierīgas novadiem un pašvaldībām reģionos.
Vucāns: “Ja netieši tiek norādīts, ka novados ir kādas rezerves, šajā gadījumā ir tas uzdevums no iekšējām rezervēm kaut kā grupēties, tad es gribētu, lai kaut kāda Ministru kabineta darba grupa, kas ir no divām vai trim ministrijām sastāvoša, nevis tā virspusēji pasaka, bet atbrauc un izanalizē, norāda mums, kur ir tās rezerves. Mēs esam neizpratnē par šadu attieksmi, kā mums pasaka.”
Lai gan Dobeles novada budžetā pieaugums nākamgad pārsniegs 5%, domes priekšsēdētājs norāda, ka izpildīt visas pašvaldības funkcijas būs ļoti apgrūtinoši. Plānotais deficīts nākamā gada budžetā varētu būt aptuveni pusotrs miljons eiro. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis: “Iepriekšējos gados vēl pašvaldības izlīdzinājās ar to, ka bija nekustamie īpašumi, ko varēja atsavināt, uz tā rēķina ieguldīt infrastruktūrā. Attīstīties uz šī pamata. Šobrīd arī īpašumi ir beigušies, līdz ar to attīstībai nauda vispār ir beigusies.”
Tikmēr Finanšu ministrijā norāda, ka pašlaik nekas neliecina, ka kādai no pašvaldībām nākamgad draudētu maksātnespēja. Uzklausot pašvaldības, ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, par kuriem diskusija ar pašvaldību pārstāvjiem plānota trešdien. Viens no atbalstiem pašvaldībām varētu būt saistīts ar aizņēmumu procentiem. Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare: “Par to daļu, kas ir šis lielais pieaugums nākamā gada maksājumos, ka var tikt pārskatīta pamatsumma, atliekot šos maksājumus uz nākamajiem periodiem, tādā veidā rodot iespēju vienkāršāk sabalansēt nākamā gada budžetu.”
Finanšu ministrija ir sagatavojusi arī aprēķinu, kā veidotos vietvaru budžeti, ja visas pašvaldības pēc izlīdzināšanas saņemtu 7%, taču tad jārēķinās, ka zaudētu tās pašvaldības, kurās strauji aug iedzīvotāju skaits un kur atbilstoši tam ir nepieciešami lielāki līdzekļi.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
