Divreiz gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veic trauksmes sirēnu pārbaudi visā Latvijā, lai ārkārtas gadījumā tehnika nepieviltu un cilvēki zinātu, kā rīkoties. Kārtējo reizi izrādās, ka daļa tehnikas nestrādā, kā arī tas, ka daudzi cilvēki tās nedzird. “Kopumā mums ir 164 trauksmes sirēnas pa visu Latviju. Tas izklausās daudz, bet, ņemot vērā šo, tās pārsvarā ir izvietotas blīvi apdzīvotās vietās. Ņemot vērā tehnoloģiskos trokšņus, transporta trokšņus, arī dažos gadījumos, kad ir meteoroloģiskie apstākļi - vējš vai nokrišņi -, tas darbības rādijus ir domāts 1,5 kilometru rādiusā, lai tās varētu dzirdēt,” saka Ivars Nakurts, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks.
Sirēnas tiek izmantotas, kad valstī ir apdraudējums, piemēram, dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa. Trauksmes sirēna skan trīs minūtes. Kad šādos brīžos tiek atskaņots signāls, informācija par notikušo tiek pārraidīta arī medijos. “Pēc būtības dzirdam sirēnu, ieslēdzam radio, televīziju. Tur mēs izlasām vai klausāmies par to, kas ir noticis un kā jārīkojas. Ja, protams, nav katastrofa kā šinī gadījumā, ir tikai informācija par to, ka sistēma tiek pārbaudīta, lai novērstu tehniskas kļūmes,” skaidro Ivars Nakurts.
Brīdī, kad skanēja trauksmes signāls Valmierā, kā nu kurais iedzīvotājs - cits dzirdēja, cits - nē. Kas ir daudz svarīgāk - daļa sabiedrības nezina, kas jādara, ja izskan ne mācību trauksme.
Jau labu laiku VUGD runā par plānu ieviest jaunu informēšanas veidu, ja brīdī, kad tiek raidīts trauksmes signāls, cilvēki saņemtu īsziņu telefonā ar brīdinājumu un tālākām norādēm. Kad tas būs - arī šobrīd nav zināms. Latvijā īstā trauksmes sirēna iedarbināta vienu reizi, kad 2005. gadā Valmierā plīsa maģistrālais gāzes vads. Tad tika evakuēta daļa pilsētas iedzīvotāju.
