Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas pilī top Pasaules latviešu mūzikas centrs, ko veido biedrība “Vienoti mūzikā”. Tā būs krātuve ar dokumentiem, nošu materiālu, unikālām piezīmēm, skaņuplatēm, grāmatām un tamlīdzīgām laikmeta liecībām, kas palicis kā mantojums no pasaules latviešiem, kas bijuši saistīti ar mūziku. Biedrības pārstāvis Kristaps Grasis stāsta, ka ziņa par topošo centru jau atradusi interesentus. “No pasaules malām ir pieteikušies latviešu arhīvi. Piemēram, Stokholmā ir aizgājis mūžībā komponists Andris Vītoliņš, un ir jautājums - ko darīt ar viņa atstātajiem materiāliem, kur tie ir - daļēji jau nonākuši Latvijā, daļa vēl ir tur. Te būtu tam visam vieta. Līdzīgi ir Lielbritānijā, kur Helmers Pavasars darbojās, vai Andrejs Jansons ASV, kur jau pieteicās radinieki ar jautājumu, kādas ir iespējas un kā to uz šejieni dabūt.”
Viens no biedrības veidotājiem ir folklorists, mūziķis, valodnieks Austris Grasis, kurš jau uzsācis savas plašās zinātniskās bibliotēkas pārvietošanu uz Ozolmuižu. Tiek domāts arī par to, kā krātuves materiālu padarīt plaši pieejamu. “Ir iesniegts projekts, lai izveidotu digitālo krātuvi. Tas nozīmē, ka materiāli, kas šeit nonāks tiks ierakstīti, skenēti, digitalizēti, arhivēti, arī saslēgti ar mūzikas bibliotēkām,” ar biedrības plāniem dalās K. Grasis.
Lai iepazīstinātu ar jau paveikto, kā arī nākotnes iecerēm pēc iespējas plašāku sabiedrību, pilī bija sarīkota ozolu stādīšanas talka. Parkā blakus varenajiem, vēl baronu laikos stādītajiem kokiem nu augs vairāk nekā 10 jaunu ozoliņu. Kociņus stādīja un vēlāk arī citos apkārtnes un telpu sakopšanas darbos piedalījās gana daudz vietējo iedzīvotāju, kas atzīst - prieks, ka pilī atkal notiek rosība. Ozolus iestādīja arī ilggadējas Ozolmuižas iedzīvotājas Māra Meinarda un Ilona Dārziņa. “Tas ir ļoti labi, ka pilī atkal notiek rosība, jo negribētos, ka tā galu galā sabrūk. Esam visu mūžu nostrādājušas pilī. Sākumā te bija arodskola, pēc tam pamatskola. Prieks, ka kaut kas notiek. Viegli nebūs, bet piepalīdzēsim un cerēsim, ka viss būs labi.”
Tā kā vēlāk, pēc talkas, visi bija aicināti uz koncertu ar dažādu mūziķu un kolektīvu piedalīšanos, tad arī talkas laikā ik pa brīdim ieskanējās dziesmas. Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora dalībnieki savu kociņu stādīja, dziedot “Krauklīt's sēž ozolā”. Par skanīgo talku gandarīts bija arī Ozolmuižas iedzīvotājs Jurijs Līcis. “Iestādījām pat vairāk, nekā bija iecerēts. Cilvēki dziedāja slavas dziesmas ozoliem un priecājās. Visi bija ļoti apmierināti, ar cerību, ka nākotnē viņi varēs atvest arī mazbērnus un mazmazbērnus, un palielīties, ka viņi te ir stādījuši. Es ceru, ka tā arī būs. Mēs centīsimies kociņus saglabāt un aprūpēt.”
18. gadsimta beigās celtā Ozolmuižas pils ir aizsargājams kultūras piemineklis. Līdz 2020. gadam ēkā darbojās pamatskola, pēc tam tai atrada nomnieku, kam gan iecerēto neizdevās īstenot. Biedrība “Vienoti mūzikā” Pasaules latviešu mūzikas centra izveidei un pils sakārtošanai un uzturēšanai vāc ziedojumus, tāpat līdzekļu piesaistei tiek rakstīti projekti, un finansējumu centram piešķīrusi arī Limbažu novada pašvaldība.
