Nereti, iestājoties aukstajām augusta naktīm, daudzviet varam novērot zvaigznes vai pat zvaigžņu lietu. Kā ir rudens un ziemas mēnešos? Vai arī tad zvaigžņu vērošana ir aktuāla? Jau vairāk nekā 10 gadus Suntažos darbojās observatorija “StarSpace”. To izveidojuši ir Anna un Arnis, kas ir kaislīgi zvaigžņu vērotāji.
“StarSpace” obervatorijas īpašniece Anna: “Esam Suntažu pagasta Kaltiņos. Vieta, kura ir apdzīvota jau kopš, tā teikt, 1800. gadiem. Tas ir dzimtas īpašums, vīra dzimtas īpašums. Šeit esam atgriezušies un saimniekojam. Un papildus aitu audzēšanai mums ir arī otrs hobijs observatorijā.”
Observatorijas tornis ir deviņus metrus augsts. Kā norāda īpašniece Anna Gintere, tornim ir jābūt pēc iespējas augstākam, lai apmeklētāji varētu redzēt zvaigznes vai mēnesi arī pie horizonta. “Jo atkarībā no tā, kurā brīdī cilvēks atbrauc, var gadīties, ka mēness parādīsies pie horizonta pašos pēdējos mirkļos, kad mēs reāli beidzam strādāt. Lai vismaz viņš redzētu kaut ko no ta mēness, tad mēs rādam arī pie horizonta.”
Īpašniece gan atzīst, ka tas, protams, nav labākais veids, kā vērot zvaigznes, jo pie horizonta objekti ir sliktāk redzami, piemēram, krāsa ir deformēta. Tomēr viņa arī atzīst, lai gan debesis reizēm nepriecē, cilvēkiem interese par zvaigžņu vērošanu ir. “Parasti mums tas pieraksts ir jau vairākas nedēļas uz priekšu. Sestdienu un piektdienu vakari ir pierezervēti jau pat mēnešiem uz priekšu. Šobrīd jau pat janvārī tiek rezervēts. Īpaši interese parādās, kad cilvēki salasās medijos par to, ka gaidāms kaut kāds notikums. Tur ziņots par komētu, kas būs redzama, kāds astroīds, kas lidos garām, kaut kas tāds, kas uzkurina interesi. Vai arī ir skaidrs laiks. Tad, kad ir skaidrs laiks, tad cilvēki parasti zvana. Pilnmēness laikā arī, protams.
Atbildot uz jautājumu, kas interesents ir novērots debesīs, Anna stāsta, ka gadījies novērot pārnovu jeb supernovu, kas ir zvaigznes eksplozija. Savukārt cilvēkiem pārsteigums ir par novērotajām planētām.
Anna gan atzīst, ka pēdējos gadus rudens un ziemas mēnešos zvaigznes novērot kļūst arvien grūtāk mākoņaino debesu dēļ. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā skaidro, ka viens no iemesliem varētu būt gaisa piesārņojums. “Ziemas sezonā bieži ir novērojama palēnināta piesārņojošo vielu izkliede – aukstais gaiss ir blīvāks un pārvietojas lēnāk nekā siltais gaiss, un noteiktos laikapstākļos aukstā gaisā izkliedējušās piesārņojošās vielas kļūst gandrīz nekustīgas. [..]. Ziemās mēs ilgāk darbinām autotransportu, strādā gan centralizētās, gan privātās apkures sistēmas, un ir lielāks pieprasījums pēc elektroenerģijas, kas, protams, palielina noteiktu piesārņojošo vielu koncentrācijas [..].”
Latvijas Astronomijas biedrībā gan norāda, ka redzamība varētu atkarīga arī no vietas, kur tiek vērotas zvaigznes.
