Īsi pirms pusnakts tika dots starts skrējiensoļojumam Rīga-Valmiera, kur dalībniekiem ir jāpieveic 107 kilometrus.

Apņēmības pilni 177 dalībnieki gatavi starta šāvienam un doties trasē. Turpmākās stundas visnotaļ būs psiholoģiski un fiziski smagākās.   

Visa skrējiena garumā bija pieejami deviņi kontrolpunkti, kur varēja padzerties ne tikai ūdeni, bet arī kolu. Uzēst banānus, riekstus, arbūzus un vēl daudz citus labumu, kas palīdz uzņemt spēkus. Ja tas nelīdz, tad izmantoja masāžas. Bet bija arī tādi, kas kontrolpunktam skrēja garām.

Protams, kur nu bez līdzcilvēku atbalsta. Tas palīdz dalībniekiem turpināt cīnīties līdz galam.

Par sacensību uzvarētāju kļūst trešo reizi pēc kārtas un ar jaunu sacensību rekordu septiņas stundas, 41 minūte un 38 sekundes – Toms Komass. Viņš sacensību reokordu uzlaboja par 17 minūtēm, savu personīgu – vairāk nekā par 40 minūtēm. “Ir viena liela problēma. Man nākamgad atkal būs jāskrien. Trīs reizes pēc kārtas, tomēr to ceturto vajadzētu. Kā treneris minēja, vajag paņemt to pokeru. Es domāju, ka tagad pēc šī skrējiena nav vairs jautājumu, kurš pašreiz ir labākais Latvijas šoseju ultrataku skrējējs. Ja citus gadus varēja apšaubīt, jo man finiša laiks nebija pienācīgi augstvērtīgs, tad es domāju, ka ar šo es parādīju, kas es esmu,” saka “Rīga-Valmiera” sacensību uzvarētājs Toms Komass.

Šī sacensības ne tikai paliks atmiņā ar to, ka tās bija desmitās, bet arī ar rekordiem. Arī otrās vietas ieguvējs ieskrēja ātrāk par iepriekšējo trases rekordu. Sieviešu konurencē notika tas pats. Pirmā sieviete, kas sacensību vēsturē noskrējusi ātrāk par desmit stundām un savas sancenses atstājusi pusstundas attālumā. Uzvarētāja Vita Devjatņikova

Šogad skrējiens arī bija labdarbības zīmē. Jātic, ka tieši tāpēc šogad krita vairāki sacensību rekordi. Pirmo trīs vietu ieguvējus sieviešu un vīriešu konkurencē sveica ar pašdarinātām medaļām piecgadīgais Eliass, kura rehabiltācijai šogad skrējienā tika vākti līdzekļi.

#SIF_MAF2023