Desmit procentus Latvijas teritorijas klāj purvi - kūdras atradnes, taču to iegūst tikai četros procentos un pamatā dārzkopībai. Tikmēr citās Eiropas Savienības dalībvalstīs joprojām kūdra vairāk tiek iegūta arī enerģētikas vajadzībām. Nozares pārstāvji norāda - Eiropas Savienības līmenī šie divi kūdras tālākās izmantošanas veidi nav atdalīti; plānojot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, tas rada bažas par nozares darbību nākotnē.
Rāķu purvā Vidzemē kūdras ieguve notiek jau kopš pagājušā gadsimta 50., 60.gadiem. Darbs te vēl pietiktu vismaz 40 gadiem. “Mums ir jaunās licences tagad vēl 40 gadus, tā kā pēc licences varam strādāt, bet es nedomāju, ka tad viss resurss būs izsmelts reāli purvā,” saka Andis Gredzens, SIA “Klasmann-Deilmann Latvia” valdes loceklis.
Uzņēmums darbojas vēl citos purvos, ražo frēzkūdru un griezto gabalkūdru, ko eksportē tālāk. Lielu daļu ved uz māsas uzņēmumu Lietuvā, kur to pārstrādā substrātos un sūta pa visu pasauli. Investējot vairāk nekā desmit miljonus eiro, iecere ir arī pašiem būvēt pārstrādes rūpnīcu Valmieras novada Zilākalnā. “Pašlaik jau ir projektēšanas procesā, arī jāsaka tā, ka no investoru puses tik tiešām ir tāds drosmīgs lēmums šajos laikos, ka mēs redzam paši, kā materiāliem un būvmateriāliem cenas kāpj, ka pieņem tādu lēmumu, ka, jā, mēs šeit esam gatavi investēt. Līdz ar to liela daļa šīs te pievienotās vērtības jau paliek Latvijā, nerunājot pat par darba spēku un samaksātajiem nodokļiem valstij, kas nav mazi,” pauž Andis Gredzens.
Kopumā šobrīd Latvijā ir 64 uzņēmumi, kuriem ir kūdras ieguves licences, taču plānus par attīstību pavada bažas un neziņa, kā nozare varēs strādāt turpmāk. “No vienas puses - mums likās ļoti skaidra un pārliecinoša iespēja strādāt tālāk vismaz līdz 2030.gadam. Pagājušā gadā tika pieņemtas kūdras pamatnostādnes 21. līdz 30.gadam, bet sakarā ar Klimata mērķu sasniegšanu un Zaļo kursu un Klimata regulu, ir daudz neskaidrības, kuras pašlaik atkal radušās un paliek vairāk,” skaidro Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.
Asociācijas pārstāve piebilst, ka galvenā problēma ir tā, ka Eiropā kūdra netiek iedalīta divos atsevišķos veidos - dārzkopības un enerģētiskā kūdra. Līdz šim Eiropā lielākā daļa kūdras iegūta enerģētikas vajadzībām, taču Latvijā jau no 2000.gadu sākuma to pamatā iegūst dārzkopības vajadzībām. Enerģētikai kūdra tiek izmantota vēl tikai apmēram 1,5%, ko Zaļā kursa ietvaros Latvija ir apņēmusies vairs nedarīt. “Jautājums tālāk ir par šo sadaļu, kas notiks ar dārzkopības kūdru, jo, ja skatāmies tieši no Taisnīgas pārkārtošanas fonda reģionālā plāna, tad tajā nav plānots aizliegt iegūt dārzkopības kūdru, bet tālāk, pašlaik sekojot līdzi tam, kas notiek Eiropas regulējumos, mēs redzam, ka daudzi šie regulējumi tiek veidoti tādi, ka izskatās, ka kūdras ieguve kā tāda tiks aizliegta,” pauž Ingrīda Krīgere.
“No parasta naturāla purva, tas, kurš nav aiztikts, nekas nav sākts darīt, izdalās (no pārejas tipa purva) izdalās piecreiz vairāk CO2 ekvivalentu uz vienu hektāru nekā no šī te purva. Ir pieņemts konvencijā, ka mēs neskatāmies tas, kas ir dabā, mēs skatāmies tikai tur, kur ir cilvēka darbība. Mēs uzskaitām kūdras nozarē tikai to starpību, kas paliek pāri, bet tā ir piecas reizes mazāka, nekā tas, kas nāk dabā ārā,” saka Andis Gredzens.
No Latvijā iegūtās kūdras 97% tiek izmantoti dārzkopībā. Nozares pārstāvji norāda, ka vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt, piemēram, sešus tūkstošus koku stādu, apstādot trīs hektārus zemes ar mežu. Par kūdras nozares nākotni Latvijā diskusijas vēl turpināsies.
