Jau vairāk nekā divus gadus Garkalnes pagasts ir Ropažu novada sastāvdaļa. Tomēr, kā paredz Saeimas pieņemtais likums, līdz šā gada beigām Ropažu novadam jāizstrādā Garkalnes sadalīšanas plāns. Garkalnieši jau pirms reformas bija savākuši 1500 parakstus, lai pievienotos Ādažu novadam. Savas domas nav mainījuši arī tagad. Viedokļi atšķiras vien par to – Ādažiem jāpievieno tikai daži ciemi vai viss pagasts.

Pirms administratīvi teritoriālās reformas garkalnieši vispirms vāca parakstus par Garkalnes novada saglabāšanu. Kad bija skaidrs, ka tas neizdosies, paraksti tika vākti par pievienošanos Ādažu novadam. Tomēr Garkalne tika pievienota Ropažu novadam ar piebildi, ka līdz 2024. gadam jāvienojas par tās sadalīšanu, jo daļu pagasta no Ropažu novada šķir Vidzemes šoseja. Garkalnes iedzīvotājs Aivars Draudiņš: “Garkalnes pagasts ir vienots veselums. Un šobrīd dalīt Garkalnes pagastu būtu noziegums attiecībā pret mūsu senčiem, attiecībā pret mūsu nākotni. Pagasti ir veidojušies garu gadu garumā. Ja tiek mainīts teritoriālais iedalījums, tad ir jāmaina visa teritorija. Vai nu jāatdod Ādažu novadam, vai jāpaliek Ropažu novadā.”

Ropažu novada domes deputāts Guntars Kniksts: “Nevienu neredzu loģiski pamatotu variantu kaut kādai dalīšanai un plosīšanai. Es uzskatu, ka brīdī, kad likumā ierakstīja šo punktu, tas bija ļoti neveiksmīgi.”

Kopš vasaras ik pa brīdim uzplaiksnī teju vai kaujas par savulaik bagātāko pašvaldību. Vairums ReTV uzrunāto garkalniešu stāsta, ka vēsturiski Garkalne vairāk bijusi saistīta ar Ādažiem, bet ar tagadējo novada centru Ulbroku, tos nesaista nekas. Garkalnes iedzīvotājs Jānis Misiņš: “Ģeogrāfiski tas ir loģiskāk. Man liekas, ka diezgan absurdi, ka Garkalnes kapi atrodas Ādažu novadā, Garkalnes baznīca atrodas Ādažu novadā. Tā situācija ir tāda absurda. Es nesaprotu, kāpēc vispār tāds novads tika izveidots. Tas izveidojums ir tāds neveiksmīgs.”

Garkalnes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kolnejs: “Skaidrs, ka tiem ciemiem, kas ir ap Baltezeru – Bukulti, Priedkalne, Baltezers –, loģiski ir būt pie Ādažiem. Ādažos mēs esam katru nedēļu – vai iepirkties, vai bērnus vest uz skolu. Ulbrokā es esmu bijis vienreiz – tikties ar domi. Tas ir tas, cik mēs esam saistīti ar Ulbroku.”

Jau novembrī plānota sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja par Ropažu novada piedāvātajiem variantiem Garkalnes sadalīšanai. Kā Garkalnes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes organizētajā sapulcē skaidro Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, pašreiz esot izstrādāti trīs varianti. Vienā variantā tiekot precizētas atsevišķu ciemu robežas, otrā, ko ieteicis gan plānošanas reģions, gan ministrija, Ādažu novadam pievienojas visi ciemi ap Baltezeru, bet trešajā variantā viss Garkalnes ciems. “Gala variants būs vairāk uz aptaujas rezultātiem balstīts, jo šeit būs identificējami cilvēki. Tieši no kura ciema cilvēki vēlas vai nevēlas pievienoties Ādažu novadam.”

Ādažu novada vadītāja Karina Miķelsone teic, ka neiebilst ne pret vienu no variantiem, un jau kopš 2019. gada, kad pašvaldība saņēma Garkalnes iedzīvotāju vēstuli ar vēlmi pievienoties Ādažiem, savu viedokli neesot mainījusi. “Mēs turpinām aizstāvēt un pārstāvēt šo iedzīvotāju viedokli. Ja mēs runājam par vietām, kas varētu vai nevarētu pievienoties, ir jāpaskatās uz vietām, kurām ģeogrāfiski var piekļūt tikai no Ādažu novada.”

 Saeima ir noteikusi, ka līdz šā gada beigām Ropažu novadam Garkalnes sadalīšanas plāns jāiesniedz Ādažu novadam. Pēc šī plāna izvērtēšanas par robežu grozīšanu lems abas iesaistītās pašvaldības.

#SIF_MAF2023