Neierasta ainava Daugavas krastos. Acīm paveras viss, ko gadiem ilgi auklējuši ūdeņi

Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē šajās nedēļās ir pazemināts ūdens līmenis, lai varētu veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu. Šis laiks ir interesants dabas tūrisma entuziastiem, jo pazeminātā ūdens līmeņa dēļ skatam paveras ainavas, kas ikdienā slēpjas zem ūdens. Atsegtos Daugavas un tās pieteku krastus var vērot arī Aizkraukles un Jēkabpils novadā. 

Šajās dienās, kad HES ir pazeminājis ūdens līmeni, Daugavas krasti izskatās pavisam citādāk nekā ikdienā.

Kokneses viduslaiku pilsdrupas ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Koknesē. Ja pils mūru fragmenti ir redzami visu laiku, tad šobrīd, kad Daugavas ūdenslīmenis ir pazemināts, skatam paveras arī pils pamati. Tūristu kuģīša “Vīgante” kapteinis Oskars teic, ka pagaidām apmeklētāju interese nav pieaugusi, jo ūdens līmenis ir pazemināts tikai dažas dienas, bet neierasti skati ir vērojami daudzviet. “Lielākoties tagad ir parādījušies virs ūdens senie Daugavas krasti, kas agrāk ir bijuši ūdenskrātuves dēļ zem ūdens. Tad ir redzams rags pašā galā, kas parasti ir zem ūdens. Un baznīcas drupas ir iznākušas no ūdens ārā.”

Krasta līnija vietām atsegusies tikai dažu metru dziļumā, bet citviet skatam paveras vairāk nekā 10 metri. 

Ūdens līmeņa pazemināšana ietekmē ne tikai Daugavu, bet arī tās pietekas. Pērses upe pie tilta, kas ir uz Daugavpils šosejas, zaudējusi lielāko daļu ūdens, dodot iespēju aplūkot upes gultni. Periodos, kad pa upi iespējama kuģošana, tūristi var aplūkot dolomīta krastus. “Pērsē ir viens līcis. Ir tik skaisti – it kā kāds būtu samūrējis tos dolomīta krastus. Īpaši jau lietuvieši vienreiz uzdod jautājumu krievu valodā – kas šos krastus ir mūrējis. Es saku – neviens tos nav mūrējis, māte daba tādus ir radījusi. Tad viņiem ir pārsteigums,” saka gide Spodra Briede.

Jaunus iespaidus ūdens līmeņa pazemināšanas periodā var iegūt arī Jēkabpils novada Zvejnieklīcī. Tur Daugava zaudējusi tik daudz ūdens, ka upes gultni var izstaigāt kājām.

Acīm paveras viss, ko gadiem ilgi auklējuši Daugavas ūdeņi. Visvairāk ir gliemežvāku, tāpat var redzēt beigtus vēžus un zivis, kā arī dažādus ikdienas priekšmetus, kas upē nonākuši cilvēku darbības rezultātā. Neierastie skati pārsteidz gan tūristus, gan makšķerniekus, kurus vairāk gan uztrauc ierobežotās copes iespējas.

Plānots, ka pazeminātais ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē būs līdz 29. septembrim, tātad makšķerniekiem vēl jāpaciešas, savukārt dabas vērotāji vēl var pagūt apmeklēt interesantākās vietas Daugavas un tās pieteku krastos.