Vidzemē labības vākšanas sezona pašlaik tuvojas pusei, pamazām jau iezīmējas, cik tiešām švaka ir šī gada raža. Ja ziemāji vēl kaut cik nobrieduši, tad vasarāji ir tik slikti, ka vietām uz lauka nav pat jēgas dzīt kombainu. Redzot bēdīgo ainu Vidzemes laukos, pašreizējais zemkopības ministrs Didzis Šmits sacīja, ka ir jāapkopo visi šajā sezonā lauksaimniekiem radītie zaudējumi, lai varētu lemt par tālāku rīcību.
Lauksaimnieks Ilmārs Immurs Valmieras novada Brenguļu pagastā šogad ieguldījis pamatīgus līdzekļus, lai ar dažādām agronomijas metodēm palīdzētu miežiem atgūties no visiem šīs sezonas pamatīgajiem triecieniem. Rādot zemkopības ministram skumjā paskata lauku, saimnieks atzīst, ka savā 40 gadu darba pieredzē kaut ko tādu neatceras. “Divas reizes apsalis miežu lauks. Pēc tam kaut kas no tā iznāk. Tā vārpiņa jau ir tāda, ka nezina – kombainā dabūs iekšā vai nē.”
Imāra Immura laukos ziemāju kultūras jau nokultas, ar tām vēl bēda neesot tik liela, kā ir ar vasarājiem, kuri saimniecībai visdrīzāk arī radīs krietnus zaudējumus. Zemnieks rāda, cik šaki šovasar auguši graudaugi. “No vienas saknītes labākajā gadījumā divi stiebri, ir arī daudz pa vienam stiebram. Tas nozīmē, ja jau nav vārpas skaita, nav graudu skaita, nav ražas beigās. Vēl viena nelaime, ka pēc lietiem sākas otreizējā augšana. Redzat šos zaļos – atzalas saucamās. Tās visas iet zaļajā masā, traucē kulšanu, palielina mitrumu, visas nelaimes.”
Arī saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga atzīst, ka šīs problēmas labi zināmas arī viņas laukos. Tur, Salacgrīvas pusē, labība augusi smilšainā augsnē, kā dēļ ražība samazinājusies vēl vairāk. “Mūsu saimniecībā var redzēt visu šī gada postu. Esam prakstiski beiguši kulšanu. Tā gāja ātri, kombaini ātri kustējās, jo ražas nav.”
Saimniece norāda, ka gan viņa, gan arī citi lauksaimnieki vēl nav līdz galam apkopojuši šīs sezonas finansu rādītājus, jo darbi daudzviet turpinās. Taču zemnieki vēlas, lai valdība un Zemkopības ministrija izprot, cik smaga ir situācija nozarē. “Mūsu saimniecībā būtu nepieciešami ļoti lieli apgrozāmie līdzekļi, lai līdz nākamā gada ražai dzīvotu, kredīta procenti šobrīd ir ļoti augsti, tā ir mūsu lielākā sāpe.”
Pašreizējais zemkopības ministrs Didzis Šmits tikšanās reizē norādīja: lai lemtu, ko darīt tālāk un kā lauksaimniekus atbalstīt, ir nepieciešams apkopot datus, cik lielus zaudējumus šī vasara visiem lauksaimniekiem radījusi. Līdz šim jau esot aprēķināti salnu nodarītie postījumi, atliekot vien saprast, cik lielā apjomā tos kompensēt. Šim mērķimvisdrīzāk novirzīs kādu daļu no Eiropas Komisijas piešķirtajiem 6,8 miljoniem, taču, kā šo finansējumu izlietot valstī, pagaidām skaidras vīzijas vēl nav. “Viena no tēzēm, ja mēs par piena lopkopību runājam, ir, ka varbūt tas finansējums var aiziet apgrozāmo līdzekļu pieejamībai. Doma mana nav izkaisīt to naudu kā helekoptera princips, no tā pilnīgi noteikti nekādas jēgas nebūs. Ir dažādas domas, liksim kopā, Eiropas nauda ienāks ne ātrāk kā septembra beigas, attiecīgi – kādas izmaksas var būt līdz gada beigām.”
Par spīti visām krīzēm un šīs vasars problēmām, lauksaimnieki cerības nezaudē un jau aktīvi veic sējas darbus.
