Ceļu satiksmes negadījumu inscenēšana, tīša automašīnas dedzināšana vai pēc negadījuma tiek norādīts uz automašīnas defektiem, kas bijuši jau sen, bet ne radušies negadījuma rezultātā. Arī apdrošināšanas kompānijas saskaras ar krāpšanas mēģinājumiem, minot šos kā dažus no piemēriem. Taču, kā norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojā (LTAB), apdrošināšanas krāpšanas mēģinājumi gan nav vērojami bieži.
Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji stāsta, kādas ir metodes, ar kādām krāpnieki mēģina izvilināt apdrošināšanas prēmijas. Pārsvarā, pēc nokļūšanas ceļu satiksmes negadījumā, autovadītāji vēlas, lai tiktu salabotas automašīnas detaļas, kuras ir bojātas jau iepriekš. BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks: “Lielākoties cilvēki piesaka bojājumus, kas mašīnai jau ir bijuši. Tā arī ir krāpniecība, jo pēc būtības apdrošināšana ir paredzēta tam, ja kaut kas pēkšņi un neparedzēti notiks ar mašīnu, nevis tiem gadījumiem, kas jau ir bijuši. Jūs iegādājaties KASKO apdrošināšanas polisi un domājat – tagad es gan saremontēšu visu transportlīdzekli. Varētu teikt, tā ir mazā krāpniecība, bet tā tāpat ir krāpniecība.”
Savukārt apdrošināšanas kompānijā ERGO stāsta par situāciju, kad apdrošinātāju mēģinājis apkprāpt negadījuma izraisītājs. ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis: “Cietušajam tiek saremontēta mašīna pēc OCTA, jo tā ir nepieciešama visiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem. Tas ir obligāts pasākums. Bet tad, kad atlīdzība tiek noregulēta, cietušais saņem atlīdzību, CSDD datubāzē ir pieejama informācija par negadadījuma apstākļiem. Gan par cietušā, gan par vainīgā transportlīdzekļa datiem. Pēc tam šis vainīgais, kurš izraisīja negadījumu, iegādājas KASKO polisi. Jau pēc negadījuma cenšas saremontēt automašīnu par bojājumiem, kas ir notikuši pirms polises iegādes. Tādas situācijas ir diezgan regulāri. Ir jābūvē mehānismi, lai šādas situācijas varētu identificēt, tikt ar tām galā.”
LTAB norāda, ka dažādi krāpšanas gadījumi gan nav vērojāmi bieži, bet tādi mēdz būt. Vairāk ar tādiem nākas saskarties, kad valstī ir slikta ekonomiskā situācija. LTAB valdes priekšsēdētājs, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins: “Šobrīd nav piefiksēts, ka būtu ļoti lieli uzplūdi apdrošināšanas krāpšanas jomā. Parasti šī te krāpšana vai uzplūdi ļoti spēcīgi korelē ar ekonomisko situāciju. Respektīvi, ekonomiskā situācija valstī ir sliktāka, jo attiecīgi krāpšanas gadās biežāk. Bet kopumā es teiktu, ka Latvijas sabiedrība nav tendēta uz krāpšanām. Ja tās krāpšanas ir, tad tās cilvēku kompānijas, kas mēģina krāpties, tiek izķertas samērā ātri, ar apdrošinātāju un policijas kopīgām pūlēm.”
Taču, pēc zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas pieredzes, situācijās, kad apdrošinātāji saprot, ka tas varētu būt krāpšanas mēģinājums, policijai par to neziņojot. “Apdrošinātājiem joprojām tas ir ļoti izteikti redzams, nav nekāda interese vērsties policijā par krāpšanas gadījumiem, jo vēršanās policijā novedīs biežāk pie tā, ka policija saka, ka krāpšana nav pierādāma. Līdz ar to apdrošinātājiem ir problēmas, kad klients aiziet uz tiesu. Civiltiesiskā kārtā pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību, tad policija ir izdarījusi secinājumus, ka krāpšana nav pierādāma vai nav konstatējama. Apdrošinātājs būs spiests saskaņā ar tiesas spriedumu civillietā maksāt apdrošināšanas atlīdzību. ”
Kā vēl piebilst apdrošināšanas kompānijā BALTA, tām ir savi drošības dienesti, kuri negadījumus izmeklē. Kā jau to nosaka arī likums, pirms apdrošināšanas atlīdzību izmaksas ir jānoskaidro visi negadījuma apstākļi.
Foto: Freepik; ilustratīvs
