Latvijā ir četri gadalaiki, bet globālās sasilšanas rezultātā tie var izzust, viss labi zināmais var kļūt baiss. Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un mudinānātu rīkoties, Rīgā šodien trīs dažādās vietās notika mākslas akcija “Nebūs labi”.
Plūdi janvarī, lielgraudu krusa vasaras vidū un biežie karstuma rekordi ir redzamās sekas klimata pārmaiņām. Zinātnieki uzsver, ka būtiski ir ierobežot vidējās globālās gaisa temperatūras kāpumu pusotra grādu robežās pēc Celsija. Tomēr nepietiek tikai nodot depozītā pudeles, lai varētu teikt, ka domājam par klimata izmaiņām.
Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka: “Mēs varētu virzīties uz atjaunīgajiem energoresursiem, projām no fosilā kurināmā.. virzīties uz enerģētisko drošību, lai mēs varētu samazināt emisijas lauksaimniecībā, lai mēs tās samazinātu transporta sektorā, mainīt mūsu autoparku, stiprināt sabiedrisko transportu.”
Tomēr bieži vien klimata krīze netiek saistīta ar dabas katastrofām, dažkārt pat noliegta. Projekta “GAME ON: neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt” veiktajā pētījumā secināts, ka tikai 16% Latvijas iedzīvotāju klimata pārmaiņas ierindo starp nozīmīgākajiem izaicinājumiem.
Lai pievērstu iedzīvotāju un arī valdības uzmanību un mudinātu izvirzīt ambiciozākus mērķus, šodien pie Klimata un enerģētikas ministrijas, pie Saeimas ēkas un Esplanādes tika rīkota mākslas akcija –audiovizuāla performance “Nebūs labi”. Tās pamatā ir mākslinieku pārdomas, kā klimata pārmaiņu ietekmē varētu mainīties mūsu dziesmu un deju svētki. “Te ir elementi no Dziesmu svētku karoga. Vimpeļu tradīcija ir saistīta ar Dziesmu svētkiem, šie grafiskie elementi ir ņemti no dažādu pilsētu ģerboņiem. Viss ir tieši tādēļ, ka jau tieši mūsu identitātē sakņojas daba, mēs nevaram no tās aiziet,” saka māksliniece, scenogrāfe Ieva Stalšene.
Izmantojot tradicionālos instrumentus, populārus tekstus un dejas elementus, mākslinieki centās parādīt nākotnes scenāriju, kad labi zināmais var kļūt baiss un nezināms. “Māksliniekiem jau arī ir kaut kā jāatpūšas un jādabū enerģija no dabas. Es, piemēram, esmu kaislīgs spiningotājs un man patīk sēņot. Esmu ļoti apmierināts, ka es dzīvoju Latvijā un man ir šie četri burvīgie gadalaiki,” saka mākslinieks Kristians Brekte.
Neviens no Klimata un enrģētikas ministrijas galvenajiem cilvēkiem pie akcijas dalībniekiem gan neiznāca, tomēr, kā norāda tā organizatori, cerības saglabāt Latvijas četrus gada laikus vēl esot, jo jaunā ministra vadībā vismaz beidzot esot uzsākts darbs pie Klimata likuma.
#SIF_MAF2023
