Limbažu konsultatīvajam bērnu centram apritējuši 25 gadi. Tā ir viena no pirmajām un vecākajām šāda veida izglītības atbalsta iestādēm Latvijā, lai palīdzētu bērniem veiksmīgi iekļauties izglītības procesā. Centrā norāda, ja salīdzina, kā bija agrāk un tagad, tad šobrīd, piemēram, arvien vairāk bērniem novērojamas valodas attīstības problēmas.
Limbažu konsultatīvais bērnu centrs vairāk orientēts uz atbalsta sniegšanu pirmsskolas vecuma bērniem. Tajā konsultē psihologi, logopēdi, Montesori pedagogs, fizioterapeits un ergoterapeits. Jau gandrīz 10 gadus kā fizioterapeite centrā darbojas Elīna Valeine, jau vairāk nekā gadu viņa ir arī centra vadītāja. Viņa stāsta, tas, ko centrs darīja pirms 25 gadiem, dara arī šobrīd, taču tendences mainās, kas vērojams arī bērnu attīstībā, arī speciālistiem ir jāiet laikam līdzi. Valeine: “Pirms 25 gadiem logopēds man saka – nāk bērni, jo viņiem ir skaņu izrunas traucējumi, viņš nevar pateikt rrr, viņš saka lll, piemēram, tā vietā. Tagad arvien vairāk ir tas, ka bērni nāk ne vien ar izrunas, bet ar valodas sapratnes traucējumiem – neprot lietot valodu, neuztver to informāciju un nelieto tā, kā mēs to agrāk darījām.”
Kā vienu no iemesliem speciālisti min arvien intensīvāku tehnoloģiju klātbūtni, tādējādi bērnam trūkst dzīva cilvēka, kas ar viņu mijiedarbojas. Valeine: “Tas, par ko vienmēr zvanu zvaniņus, “Youtube” multenīte ar jūsu bērnu nesarunājas, tā ir vienvirziena komunikācija, multenītei ir vienalga, ko viņš domā, vai viņš domā, kā viņš ir sapratis. Tur nav atgriezeniskās saites, līdz ar to komunikācija attīstās tikai dzīvā klātbūtnē un iejūtīgā, empātiskā gaisotnē.”
Arī logopēde Antoņina Spridzāne, kura centrā ir jau no tā pirmās dienas, stāsta, ka tagad ir vairāk bērnu jau ar kompleksiem traucējumiem, arī ar autiskā spektra traucējumiem. Arī viņa to saista ar tehnoloģiju izmantošanu, līdz ar to daļa vairs negrib lasīt grāmatas, arī vecākiem ne vienmēr tam ir tik daudz brīvā laika. “Tagad arī aktīvi pati izmantoju lasītpārbaudes testus, ko varu konstātet bērniem, ka tā lasītprasme joma arī ir sliktākā stāvoklī, nekā bija kādreiz. Tad varu notestēt un teikt, kura joma bērnam ir tieši sliktāka un kur vairāk jāpalīdz.”
Centra vadītāja piebilst – pašlaik tiek domāts, ka būtu jāstrādā arī tieši pie vecāku resursu stiprināšanas. Tāpat ir plāns paplašināt atbalstu vairāk no individuālajām konsultācijām uz atbalstu iestādēs.
Pirms 25 gadiem centru dibināja audiologopēde Andra Vabale. Viņa stāsta, šāds centrs bija pirmais Latvijā, kur brauca skatīties un mācīties arī no citām vietām, kā tas darbojas. Tas, ka centrs spējis visus šos gadus darboties un pilnveidoties, ir pateicoties ne tikai bijušajiem kolēģiem un citiem, kuri te turpina darboties, bet aizvien arī pašvaldības atbalstam. “Skaidrs, ka tas ir pašvaldības budžets. Viss, kas attiecas uz rehabilitāju, šobrīd gan pirmsskolā, gan skolas vecumā vairumā gadījumu ir jāsponsorē pašvaldībai, līdz ar to, lai kā arī nebūtu un kāda tā rocība bijusi kuros laikos, bet atbalsts bijis vienmēr.”
Arī centra vadītāja norāda, šādi centri ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tapuši arī citviet Latvijā, taču, finansējumam beidzoties, ne visas pašvaldības paturēja iespēju to darbību turpināt. Limbažu konsultatīvajā bērnu centrā gribētos vēl paplašināt speciālistu klāstu, taču, kā jau ir visā Latvijā, arī Limbažu novadā to trūkst.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
#SIF_MAF2023
