Krāpnieki turpina izplatīt dezinformāciju

Krāpnieki internetā joprojām izplata viltus ziņas. Lai tās būtu vairāk pamanītas, nereti šajās ziņās tiek izmantoti fotoattēli, kuros ir redzami sabiedrībā atpazīstami cilvēki. Lai gan pastāv iespēja sociālajos medijos, par šādiem ierakstiem ziņot un tos bloķēt, bieži vien melu izplatītāji izveido jaunas lapas, kur turpina sniegt maldinošu informāciju.

Joprojām netrūkst sabiedrībā zināmu cilvēku, kuri kļuvuši par viltus ziņu upuriem. Arī uzņēmēja Linda Mūrniece sociālajā medijā “Facebook” dalījusies ar ziņu, ka no rīta pamodusies ar par sevi izplatītu informāciju vismaz divās viltus lapās. “Jau no agra rīta draugi atsūtīja linkus un foto uzņēmumus no lapām. Tas, kā es varēju reaģēt, tas, ko es izdarīju, ierakstīt, ka tie ir meli, viltus ziņas, ka tā ir krāpšana, lai arī citi cilvēki, kas varētu būt mani sekotāji, redzētu šo informāciju, zinātu, ka tie ir meli.”

Viņa arī stāsta, ka par šiem viltus ierakstiem ir ziņojusi “Facebook”. Kopā ar juristiem tiek izskatītas iespējas, kā par šo gadījumu ziņot attiecīgajām instancēm. “Es esmu palūgusi saviem juristiem to izdarīt. Viņi šobrīd pēta, kā tas ir darāms. Tas arī ir vienīgais veids, kā ierobežot šo. Ne jau es vienīgā esmu cietusi. Vienīgais veids, ko var darīt, katrs cilvēks var rakstīt iesniegumu, ka viņam ir nodarīts kaitējums. Tikai šādā veidā var ierobežot šo lapu, jo cita veida nav. Tā viņi izplata viltus ziņas, katru dienu ar citu cilvēka attēlu. Viņiem ir sava auditorija, kuru viņi vēlas ar šo melu informāciju sasniegt. Pieņemu, ka ir cilvēki, kas notic šādai lapai, kas izskatās pēc Delfi lapas.”

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska skaidro, ja sociālajā medijā “Facebook” ir pamanīta nepatiesa informācija, turpat arī par to var un arī vajag ziņot, ka tiek izplatīta dezinformācija. “Katram ierakstam, ko mēs redzam “Facebook”, ir klāt daudzpunkte, kur ir iespējams ziņot. Tur ir ļoti liela izvēles iespēja, – vai es ziņoju par naida runu, kādu seksuāla rakstura izmantošanu, pornogrāfisku materiālu, viltus profiliem, spamu, uzlauztu kontu. Ir ļoti daudz sadaļas, kuras var izvēlēties. Par šo var ziņot, par katru ierakstu. Tādā veidā, ja js redzat, ka viena lapa sistemātiski izplata dezinformāciju, tad var ziņot jau par lapu. Bet noteikti ziņot sociālo mediju administrācijai, pamazām šāda veida saturs tiks izskausts.”

Kamēr ziņojumus izvērtē, var paiet diezgan ilgs laiks, piebilst Maija Katkovska. Linda Mūrniece atklāj, ka šis nav pirmais gadījums, kad viņas vārds internetā tiek izmantots, lai pasniegtu melīgu informāciju. “Vienā viltus lapā pirms vairākiem gadiem bija virsaksts – noplūduši Mūrnieces kailfoto. Skaidri zinot, ka man nav kailfoto, kur nu vēl noplūduši, pati ar interesi mēģināju skatīties, kas zem virsraksta slēpjas. Tur bija fotogrāfija, kur es savā lauku dīķī starp ūdensrozēm peldos. Tur bija redzama tikai galva, tur līdz kailfoto tālu. Bet šis virsraksts piesaistīja daudzus cilvēkus.”

Jāpiebilst, ka arī ReTV vārds vairākkārt ir izmantots viltus ziņās. Tās krāpnieki veido, lai gūtu sev labumu. Viltus ziņu veidotāji izmanto to, ka cilvēki, nepārliecinoties par informācijas patiesumu, ar melīgo ziņu dalās sociālajos saziņas tīklos, kas veicina viltus ziņu lapu atpazīstamību, tādējādi tiek pelnīts uz to apmeklējuma skaita rēķina. 

Aicinām kritiski izvērtēt informāciju, ko jūs redzat sociālajos medijos, un pievērst uzmanību tam, kas šo informāciju ir publicējis.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".

#SIF_MAF2023