Šodien aprit 30 gadi, kopš ir izveidots Latvijas Valsts meža dienests (VMD). Jubilejas konferencē nākotnes plānos tika iezīmēta meža kopapjoma un koksnes apjoma palielināša, bet lielākais izacinājums būšot apgūt prasmi runāt ar cilvēkiem un stāstīt par dabas cikla īpatnībām.
Mežs nav nogrieznis, bet aplis ar saviem procesiem un likumsakarībām. Un šī vasara arī mežiniekiem neesot bijusi labvēlīga. Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks: “Ir lielas problēmas, ko radījis sausums. Ir diezgan daudz platības ar jaunajiem stādiem, kas aizgājuši bojā. Astoņzobu mizgrauzis, šis bīstamais skujkoku kaitēklis, turpina uzdarboties un nešķiro – tie ir valsts vai privātie meži.”
Gan privāto mežu saimnieki, gan Valsts mežu pārvaldītāji jau 30 gadus darbojas ciešā sazobē ar Valsts meža dienestu. Muižnieks: “VMD ir tas, kas uztur datu bāzi par Latvijas mežiem, kuros ir veikta meža inventarizācija, arī par privātiem mežu īpašniekiem. Protams, ceram, ka digitalizācija attīstīsies un meža īpašniekiem vajadzēs daudz mazāku laika patēriņu, lai iegūt kaut kādas atļaujas darbībām, ko viņi mežā veic, bet tas virziens, kādā pašlaik VMD iet, protams, ir pareizs.”
Šajā laikā meža dienestam ir bijuši dažādi informācijas apkopošanas veidi. Vēl līdz 2002. gadam no 197 mežniecībām dati esot vesti disketēs uz centru, pie sienām bijušas kartes. Vēlāk veidoti arī reģistri, kas, kā atzīst VMD darbinieki, bijuši smagnēji. Tagad darbojoties 28 mežniecības, jubilejas konferencē tika prezentēts jauns portāls, kas sākšot darboties gada nogalē. VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis: “Kaunais eportāls ir domāts kā speciāla vietne meža īpašniekiem, taksatoriem, medniekiem, respektīvi, klientiem, kuriem ir iespēja saņemt epakalpojumu no meža dienesta. Tas būs laika un degvielas ietaupījums, jo nav jāiziet no mājas, lai saņemtu dokumentu no VMD.”
Latvijas meži pašlaik aizņem 3,4 miljonus hektāru, kas ir 53% no visas Latvijas teritorijas. Lai gan meža dienests bieži saņem pārmetumus, ka dabas vērtības netiekot saudzētas, meži gan platības, gan koksnes apjoma ziņā palielinoties. VMD ģenerāldirektors Arvīds Ozols: “Meža dienesta uzdevums ir pieņemt lēmumus vispirms jau stingri atbilstīgi normatīvajiem aktiem. Otra lieta ir tā, ka cilvēki varbūt nesaprot. Cilvēki jau fiksē momentālo stāvokli, bet dabu nevar iekonservēt. Daba attīstās – neakarīgi no tā, ko cilvēki lemj, jo Saeima nevar izmainīt dabas likumus.”
Kā norāda ģenerāldirektors, viens no meža dienesta nākotnes izaicinājumiem būšot mācīties runāt nevis ar kokiem, bet ar cilvēkiem. Skaidrot viņiem dabas likumsakarības. Plānots, ka tuvākajās desmitgadēs mežu kopapjoms sasniegs 60% no Latvijas teritorijas, kas tikšot panākts, dabiski vai mākslīgi apmežojot ekonomiski neizmantojamās lauksaimniecības zemes.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
