Meža kapos godina Brīvības cīņās kritušos Jelgavas atbrīvotājus

Uzvaru pār bermontiešiem Latvijā atzīmē 11. novembrī, kad notika nozīmīgākais cīņu notikums – atbrīvota Pārdaugava.  Jelgavā ne mazāk svarīgs ir arī 21. novembris, kad  bermonta  karaspēks no savas toreizējās galvaspilsētas Jelgavas tika padzīts.

Meža kapos Jelgavā šodien viena aiz otras tiek iedegtas svecītes, godinot tos, kuri 1919. gadā krita atbrīvojot Jelgavu no bermontiešiem. Šeit tā paša gada oktobrī pēc skolotāja Aleksandra Strekāvina meta izveidots pirmais piemineklis Latvijā Brīvības cīņu dalībniekiem. Jelgavas Ģederta Eliasa muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis: “Šeit ir apglabāti visapkārt. Dažiem ir vārds, uzvārds, daži ir nezināmi. Šeit ir tie cīņu dalībnieki, kuri bija jelgavnieki.”

Muzejnieki stāsta, lai gan  Pārdaugava no bermontiešiem  tika atbrīvota un Rīga nosargāta jau 11. novembrī, Jelgavā Latvijas pirmajā dzimšanas dienā norisinājušās sīvas kaujas. Tolaik Jelgava esot bijusi gandrīz vai bermontiešu galvaspilsēta. Tās atbrīvošanas  kaujas vienlaicīgi notikušas no vairākām pusēm. Barševskis: “Kad situācija mazliet uzlabojās un fronte sāka kustēties gan Jūrmalas, gan Bauskas un Jelgavas virzienā, tad pilsētu atbrīvoja no trim pusēm Siguldas 7. kājnieku pulks, daugavpilieši un Rīgas pulks.”

Jelgavā joprojām saglabājusies Uzvaras iela, kas savu nosaukumu ieguvusi par godu 1919. gada novembra kaujām. Vēsturnieki zina stāstīt arī kādu interesantu atgadījumu no  Jelgavas atbrīvošanas kaujām. Barševskis: “Viena daļa cīnījās ap Lielo ielu, bija interesanti notikumi, kad viņi pieslēdzās bermontiešu sakaru kabelim pie Annas baznīcas un vācu valodā teica, ka tie latvieši mūs ir aplenkuši, vajag bēgt, tad tās daļas, kas bija pilsētas centrā, panikā pameta ieročus un devās projām.”

Nakts no 20. uz 21. novembri gan bijusi visai drūma, jo bermontieši nesaudzīgi dedzinājuši Jelgavas kultūras pieminekļus. Gluži tāpat kā otrā Pasaules kara laikā degusi gan toreizējā ģimnāzijas ēka, gan reālskola, gan Latviešu biedrības nams un Jelgavas pils, ko atjaunoja tikai pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma. 22. novembra rītā Jelgava bija atbrīvota, līdz decembrim no bermontiešiem esot  atbrīvota  visa Latvijas teritorija.