Lietot nedrīkst, bet pārdot drīkst? Cīņa ar antiradariem

Izvairīties no soda naudām autovadītāji var, pirmkārt, neizdarot pārkāpumu. Tomēr ir daļa autovadītāju, kuri meklē dažādus risinājumus, kā palikt nesodītiem arī pārkāpuma izdarīšanas gadījumā. Piemēram, iegādājoties antiradarus, lai gan izmantot tos nedrīkst. Tā jau šogad Valsts policija piefiksējusi vairāk nekā 100 šādu gadījumu.

Gadījumā, ja autovadītājs tiek pieķerts izmantojot antiradaru, tiek piemērota soda nauda, iekārta tiek konfiscēta.  Taču, kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošības biroja vadības priekšnieks Arturs Smilga, autovadītāji neatļauto ierīci izmanto diezgan daudz, tā ir zināma problēma. “Šogad 10 mēnešos kopā ir fiksēti 115 gadījumi. Ja skatāmies iepriekšējo gadu, tie būtu 173 gadījumi par analoģisku laika periodu. Bet jāņem vērā to, ka Valsts policijai pa šo laiku ir pienākuši citi pienākumi klāt, varbūt nesanāk tik daudz laika veltīt šo ierīču fiksēšanai, pārkāpumu izdarīšanai, kā tas bijis līdz šim.”

Arturs Smilga arī norāda, ka Valsts policija ir vērsusies Patērātāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai ierobežotu iespējas šīs iekārtas iegādāties, taču tur norādīts, ka nav pamata aizliegt šo ierīču tirdzniecību Eiropas Savienības tirgū. Smilga: “Pagājušajā gadā aktualizējām šo jautājumu. Vērsāmies ar tādu jautājumu PTAC, kā tad nākas, ka lietot nedrīkst, bet pārdot drīkst. PTAC mums atbildēja tā, ka nav pamata šo iekārtu tirdzniecības aizliegumam vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, jo nav kritēriji izpildīti, ka tos drīkstētu aizliegt. ES ir preču brīvā aprite, ja vienā no ES valstīm ir atļauts ierīci tirgot, tad arī pārējās ES valstīs nav pamata aizliegt šis te preces tirdzniecību. ”

Arī Ekonomikas ministrija, komentējot šo situāciju, sniedz līdzīgu atbildi, norādot, ka ES nav izstrādāts vienots regulējums, kas noteiktu prasības tirdzniecības aizliegumam attiecībā uz šādām iekārtām – radaru detektoriem.   “ES pastāv mehānisms tirdzniecības šķēršļu novēršanai – gadījumos, kad dalībvalsts vēlas nacionālā līmenī izstrādāt normatīvo regulējumu, kas aizliedz kādas preces brīvu apriti, tas paredz pienākumu pirms šādu pasākumu pieņemšanas ziņot Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par minētām darbībām, ko Eiropas Komisija attiecīgi izvērtē uz samērību un pamatotību.”

Ekonomikas ministrijā gan norāda, ka kompetentā nozares ministrija un valsts politikas veidotāja saistībā ar radioiekārtām ir Satiksmes ministrija. Taču ReTV, vispirms uzrunājot Satiksmes ministriju, tā novirzīja pie Ekonomikas ministrijas. 

Valsts policijā vēl piebilst, ja Latvijā šādas ierīces pārdot aizliegtu, tik un tā tās brīvi varētu iegādāties jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, līdz ar to policijā uzskata, ka šis ir Eiropas Savienības mēroga jautājums un noteikumiem, kas aizliegtu šo ierīču izmantošanu, ir jābūt.