Šobrīd Latvijā ir aptuveni 150 sociālā darba speciālistu vakances, norāda Labklājības ministrijā (LM). Lai piesaistītu darbiniekus, pašvaldībās tiek rīktoti dažādi pasākumi. Piemēram, Ogres novada pašvaldība lēmusi par stipendiju piešķiršanu sociālo darbu studējošajiem. Tāpat arī citas pašvaldības īsteno līdzīgu kārtību.
“Es neizvēlējos. Šī profesija pati mani izvēlējās,” stāsta sociālā darbiniece Undīne Gavriļenko. Viņa Ogres novada sociālajā dienestā sāka strādāt kā energoresursu ievades speciāliste. Drīz pēc tam Undīne saprata, ka vēlas būt sociālā darbiniece. “Tad es aizdomājos, ka man gribētos palikt te strādāt. Bija tāda maza cerībiņa, ka varbūt, kad tas noteiktais līgums beigtos, tad būtu iespēja strādāt. Un, jā, tas notika, zvaigznes saslēdzās. Un tāda abpusēja patikšana bija. Tad piedāvāja darbiņu, un es piekritu. Un iestājos arī uzreiz arī studēt.”
Undīne stāsta, ka viņai bija ļoti svarīgi ne tikai strādāt kā sociālajam darbiniekam, bet iegūt arī izglītību. Šogad pirmo reizi Ogres novada pašvaldība lēmusi piešķirt stipendijas studentiem, kuri augstskolā apgūst sociālo darbu un strādā pašvaldības iestādē. Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa: “Mērķis stipendijai ir piesaistīt sociālos darbiniekus. Kā zinām, visā Latvijā ta ir ļoti liela problēma. Arī mums ir sešas brīvas vakances. Sociālajam darbiniekam vajag augstāko izglītību, bet tieši augstāko izglītību sociālajā darbā. “
Paredzēts, ka stipendija būs 200 eiro mēnesī. LM ReTV norāda, ka ne tikai Ogres novads īsteno šādu kārtību, bet arī citas pašvaldības. Un tas vainagojies ar vakanču samazināšanu. LM pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska: “Ir vairākās pašvaldības. Manā redzes lokā ir ap 10 pašvaldības, arī lielās valsts pilsētas, kur ir saistošie noteikumi, kas piesaista un sniedz šo atbalstu saviem nozaru speciālistiem.”
Tāpat LM ReTV norāda, ka pašvaldībās tiek rīkoti arī dažādi citi pasākumi, lai veicinātu sociālo darbinieku piesaisti, jo nozarē darbinieku trūkums ir liels. Trūkst sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju, sociālās palīdzības organizatoru un sociālo rehabilitētāju. Skrodele-Dubrovska: “Kopumā, visus šos četru speciālistus skatoties, mēs tāda gada statistikas datos, kas ir pēdejie aktuālie par 2022. gadu, secinam, ka šis viens sociālā darbinieka speciālists uz 1000 iedzīvotājiem, šī norma izpildās tikai 78% sociālo dienestu. Tā kā apmēram gandrīz 30% šī norma neizpildās, ir šīs vakances.”
Iemesli sociālā darba speciālistu trūkumam ir dažādi. LM kā galvenos min darba algu, noslodzi, sociālo darbinieku specafiku, sadarbības trūkumu starp dažādām instutūcijām. Kopš 2015. gada ir piesaistīts Eiropas struktūrfonda finansējumus, tiek rīkoti vairāki pasākumi, lai piesaistītu jaunus speciālsitus un atbalstīttus jau esošos. Skrodele-Dubrovska: “Kur arī pašvaldībām sniedzam atbalstu gan profesionālās pilnveides ietvarā, dažādas mācības nodrošinām. Tās, kur nav jāmaksā. Jo viņiem ir noteikts obligātā regulārā profesionālā pilnveide. Gan arī supervīzijas, kas ir ārkārtīgi svarīgs instruments arī profesionāļiem, lai viņi neizdegtu, lai stiprinātos un gūtu tādu pārliecību un atbalstu, lai turpinātu sniegt atbalstu saviem iedzīvotajiem.”
Tiek sniegti vēl dažādi citi atbalsta pasākumi. Īpaši daudz šobrīd tiek diskutēts par sociālo darbinieku algām. Vairākās pašvaldībās tās būtu jāpalielina.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
#SIF_MAF2023
