Ar gājienu Rīgā un piemiņas pasākumu Lestenes kritušo latviešu karavīru kapos aizvadīta Leģionāru piemiņas diena. Lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām pagājuši jau gandrīz 80 gadi, joprojām tiek apzināti kaujās kritušie. Šoreiz Lestenes kapos pārapbedīti vēl piecu Dobeles pusē atrasto karavīru kauli.

Atceroties Otrajā pasaules karā kritušos leģionārus, vairāki simti cilvēku ar karogiem rokās neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā devās tradicionālajā gājienā līdz Brīvības piemineklim. Leģionāru godināšana turpinājās kritušo latviešu karavīru kapos Lestenē, kur šoreiz apmeklētāju bija vairāk nekā Rīgā. Starp tiem arī daži simtgadnieki, kuri karojuši zem vācu karoga, bet pēc tam nonākuši krievu gūstā un Sibīrijā. Edgars-Ēvalds Vēveris stāsta, ka viņam palaimējies izbēgt no Arhangeļskas ogļu vagonā. “Tur tik riskanti bija bēgt, bet no bada un nāves nav bail bēgt. Piebērts vagons ar oglēm, bet pie paša gala es tur parušinu. Parušinu tur, kur kāpj pārbaudīt konduktori. Viņš pakāpj pa tiem pakāpieniem un skatās pāri, bet viņš neredz pie pašas sienas, ka es esmu iztaisījis tādu renīti, kur varu iegulties.”

Otrā pasaules kara laikā Vācu bruņoto spēku rindās cīnījās vairāk nekā 110 000 latviešu karavīru. Pa īstam brīvprātīgo gan bijis maz. Lielākoties tie bija mobilizācijām pakļautie vīrieši, no kuriem mājās atgriezušies vien aptuveni trešā daļa. Dienests leģionā atstāja būtisku iespaidu gan uz tiem, kuri atgriezās, gan uz viņu ģimenes locekļiem. “Mana ģimene ļoti to izjuta. 100 km no Rīgas nedrīkstēja dzīvot. Mamma mācījās Cēsu skolotāju institūtā, kad institūtu pārcēla uz Rīgu, viņa nedrīkstēja tur mācīties,” saka biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” valdes locekle Līga Kurpniece.

Padomju gados par leģionāriem neviens nerunāja, arī atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā attieksme mainījusies ļoti lēni. Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona veterāns Juris Briedis: “Kad sākās Zemessardze, bija pirmā parāde Rīgā. Tad vajadzēja dzirdē, kas tur skanēja: essesieši, fašisti iznākuši ielās utt. Tas bija 1991. gadā. Šodien mēs tomēr esam saimnieki savā mājā.”

Lai gan kopš kara beigām jau pagājuši jau gandrīz 80 gadi, joprojām tiek atrastas karavīru mirstīgās atliekas. Šoreiz Lestenes karavīru kapos pārapbedīti piecu Dobeles pusē atrasto karavīru kauli, no kuriem identificēt izdevies tikai vienu. 

Lestenes karavīru kapos izveidoti ap tūkstoš apbedījumu, bet uz memoriālās sienas iegravēti ap 20 000 kritušo karavīru vārdi.