Burtnieku ceļa malā ledusskapis ir nu jau vairākus gadus, tajā ir medus, kuru, kā stāsta biškopis Mārtiņš Rags, garāmbraucēji var paņemt, turpat arī norēķināties. Pirmajā dienā gan Mārtiņš atzīst, ka vērojis, kāda būs garāmbraucēju reakcija. “Pagāja kādas minūtes piecas, pirmie jau apstājās. Pats pirmais bija kaimiņš.”
Pirmkārt, kā vērtē Mārtiņš, šī pašapkalpošanas tirgošanās ir ērta gan pārdevējam, gan pircējam. “Pieņemsim, es pie bitēm esmu, man piezvana – man vajag medu, es saku: “Aizbrauc tur pie skapīša, paņem medu.” Šogad mēģināšu, tā kā ir bijuši vairāki cilvēki, kuri piebrauc un saka “nav naudas līdzi”, es saku “paņem medu, naudu pārskaitīsi kontā”. Ir doma, ka šeit būs arī konta numurs. Man ļoti ērti, laika ziņā agrāk vēl braucu kaut kur tirgot, tad šajā brīdī vairs netirgoju, ir tikai ledusskapis, visu sezonu aiziet.”
Savukārt Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā „Bērzāji” jau ir gluži vai īsts pašapkalpošanas veikaliņš – ar daudzveidīgu preču klāstu. “Es esmu uzrunājusi vietējos amatniekus savu produkciju šeit izlikt, pieredze ir visnotaļ pozitīva, ka cilvēks var atbraukt, paņemt to preci, kas interesē, un atstāt naudiņu,” stāsta piemājas saimniecības „Bērzāji” saimniece Ilze Jansone.
Ideja izveidot šādu pašapkalpošanās veikaliņu radusies pandēmijas laikā. “Mums bija pilna siltumnīca ar stādiem, abi ar vīru vienu vakaru sēdējām un domājām, ko tagad darīt, jo stādu ir daudz, bet kovids, tirgi aizliegti, radās ideja par šo principu. Sākumā tepat ceļa galā izlikām, bet Latvijā laikapstākļi ir tādi, kā ir, nāca lietus vai sniegs, tad viss bija atkal jāvāc kopā. Sociālajos medijos ieraudzīju šādu skaistu mājiņu, tā nu esam ieviesuši dzīvē šādu pašapkalpošanās punktu.”
Arī pircēji novērtē šo iespēju, tobrīd pie pašapkalpošanās veikaliņa piestājusi Inga Berga. “Mēs esam priecīgi un lepni par Ilzi, patīkami atbraukt, esam te patstāvīgie klienti. Sākumā daudzi teica, nu kā tad būs, ka varētu būt krāpnieki, ka tā naudiņa var pazust, bet es domāju, ka ir labi, nē, tikai to labāko var teikt.”
Bet kā ir ar pircēju godīgumu? Jānorēķinās jau pašam – bez saimnieka klātbūtnes. “Es teiktu, ka ir labi, ceru, ka Latvija mainās un cilvēki kļūst godprātīgi, pieļauju, ka pirms gadiem 20 kaut kas tāds nebūtu iespējams, bet, ceļojot pa ārzemēm, gan šīm te ziemeļvalstīm, gan arī Vāciju, kur ir pašapkalpošanās princips, ka zemnieks izliek savu produkciju pie ceļa, man arī tāpēc radās tā doma, kāpēc mēs nevaram, izrādās, ka varam,” vērtē Ilze Jansone. Arī biškopis Mārtiņš Rags atzīst, ka cilvēki lielākoties ir godīgi. “Man bijis viens mazs gadījums, bet tas cilvēks tika ļoti ātri noskaidrots. Viņi atdeva to naudu. 99 procenti, ka mūsu pusē, Vidzemē, ir godīgi, bet tie cilvēki jau brauc no visurienes. Mūsu kaimiņi igauņi brauc, nav bijis nekas slikts. Katru gadu tas ledusskapis palielina apgrozījumu un man brīvo laiku, jo man tā ir maz, tā kā šajā gadījumā tas ir baigais variants.”
Mārtiņš stāsta, ka labais vairo labo. Kāds garāmbraucējs viņa ledusskapim sagādājis pat kokā grieztu izkārtni ar uzrakstu “Medus”. Saimnieki gan atzīst, ka lielpilsētā šāds tirgošanās veids diezin vai varētu būt, taču Mārtiņš ar savu medu ir nolēmis to izmēģināt arī Rīgā.
#SIF_MAF2023
