Karstā laika dēļ šovasar saņemts vairāk sūdzību par slāpstošām zivīm Latvijas iekšējos ūdeņos, taču atbildīgās institūcijas uzsver, ka situācija nav kritiska. Ik gadu visgrūtākais laiks zivīm ir tieši vasaras vidus. Stendes upē šogad saņemtas piecas sūdzības par bojā gājušām zivīm.
Lai redzētu, kā notiek skābekļa mērījumi, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori piedāvā viņiem pievienoties. Vēlāk BIOR vadošā pētniece atklās, ka tieši laiks pirms saullēkta ir zivīm visbīstamākais. “Pa dienu notiek fotosintēze, attiecīgi skābekļa daudzums ūdenī ir lielāks. Vēlu vakarā, naktī šī fotosintēze nenotiek, augi patērē saražoto skābekli, kas ir bijis pa dienu saražots ūdenī. Un attiecīgi agri no rīta, naktī skābekļa līmenis krītas ūdenī. Tas var būt līdz pat 0,2 miligramiem uz litra,” saka Sabīne Jaunbirze, VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes pārstāve.
Rītā, kad Stendes upē inspektori ņem mērījumus, gaisa temperatūra naktī Talsu novadā nav nokritusies zem +20 grādiem. Taču mērījumi ir normas robežās. Tie tiek veikti vairākās vietās, atšķiras pat nieka divu metru distancē. “Zem tilta bija klajāks laukums – bez zālēm, bez apauguma. Divus metrus tālāk bija jau aizaugusi teritorija ar ūdensaugiem. Ja ūdensaugi ir vairāk, skābeklis – mazāk,” stāsta Sabīne Jaunbirze.
Skābekļa mērīšana upēs nav inspektoru ikdienas darbs. To viņi dara, vien reaģējot uz sūdzībām. Pērn Latvijā Valsts vides dienests saņēmis deviņas sūdzības, no kurām apstiprinājās četras, bet šogad līdz šim saņemta jau 21 sūdzība par zivju bojāeju, apstiprinājās - 14. Ja skābekļa mērījumi Stendes upē bija normas robežās, tad BIOR vadošā pētniece Ruta Medne atzīst, ka tur skābeklis ir ļoti zems. “Brīžiem vienā otrā upē tas ir trīs mg/l. Praktiski lašveidīgiem ir vajadzīgi septiņi mg/l, karpveidīgām zivīm, raudām, karūsām – pieci mg/l. Bet viņas var izdzīvot pie trim miligramiem, bet, protams, ne ilgstoši.”
Ruta Medne norāda, ka ik gadu jūlija beigas un augusts zivīm, īpaši tām, kas labāk dzīvo vēsākā ūdenī, ir smags. “Tas ir laiks, kad visi dabiskie procesi intensīvi norit – strauji aug zivis, strauji aug un atmirst ūdens augi. Līdz ar to tas skābeklis ir vajadzīgs gan zivīm, gan zivju barības bāzei, gan dažādiem vēžveidīgajiem, zemākajiem organismiem, gan arī atmirušo augu sadalīšanai.”
Pētniece norāda, ka zivīm var palīdzēt, nenopludinot bioloģiskos atkritumus ūdenī, kas papildu piesārņo ūdeni, patērē skābekli un liek aizaugt ūdeņiem. Tikmēr BIOR šobrīd veic arī Latvijas upju inventarizāciju, aicina cilvēkus palīdzēt, ziņojot par zivīm grūti pārvaramiem šķēršļiem.
Par šķēršļiem var ziņot mobilajā aplikācijā “Dabasdati”, bet Kaspars Abersons, BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks, aicina to izdarīt tuvāko nedēļu laikā, lai paspētu datus ievietot lielajā 19 000 upju kilometru inventarizācijas analīzē.
