Latvijā nodarbināti tikai 26% cilvēku ar īpašām vajadzībām

Cilvēki ar īpašām vajadzībām darba tirgū pašreiz ir neizmantots resurss. Pēc Labklājības ministrijas pagājušā gada datiem, nodarbināti esot nedaudz vairāk kā 26% cilvēku ar īpašām vajadzībām. Lielākoties 3. grupas invalīdi. Lai iepazītos ar izaicinājumiem, kliedētu neziņu un mainītu savu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” rīkoja “sajūtu pusdienas” dažādu nozaru pārstāvjiem.

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ikdienā jāsadzīvo ar dažādiem ierobežojumiem, bet viņi ir starp mums un vēlas justies pilnvērtīgi. Tostarp arī strādāt. “Tādās valstīs kā Vācija, Itālija, Austrija, Spānija, Zviedrija, Norvēģija utt., gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs katram cilvēkam ir viens mērķis – ir jāstrādā. Mēs Latvijā esam drusku iepalikuši šajā jomā, jo mums nav attiecīgas likumdošanas, kas palīdzētu nodarbinātības mērķi sasniegt. Mums sabiedrība ir ļoti neizglītota – ko nozīmē invaliditāte.”

“Salīdzināt, cik cilvēku ar invaliditāti un kāda ir viņu nodarbinātība, ir diezgan grūti. Katrā valstī invaliditāti nosaka citādāk. Latvijā situācija ir tāda, ka aptuveni 1/4 daļa no tiem cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, strādā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, tie ir 26,6 vai 26, %. Tie ir 2022. gada dati. Sliktāki rādītāji ir cilvēkiem ar intelektuālo invaliditāti,” saka Daina Podziņa, Eiropas invaliditātes ekspertu tīkla nacionālā eksperte.

Ka atzīst eksperte , salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, šis rādītājs pie mums esot labs. Sliktāka situācija esot cilvēkiem ar intelektuālo invaliditāti un 1. grupas invalīdiem Podziņa: “Tur gan mēs kā Latvija atpaliekam par desmit procentpunktiem, jo citur ir lielāks atbalsts šiem cilvēkiem.”

Būtiska loma invalīdu iesaistīšanai darba tirgū ir arī sabiedrības attieksmei. Tāpēc invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” rīkoja “sajūtu pusdienas”. To laikā klātesošie vismaz daļēji varēja justies tā, kā jūtas cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Iejūtoties nedzirdīgo lomā, ēdiena pasūtīšana atgādināja “mēmo šovu”. 

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LLDK) ģenerāldirektors atzīst, ka pusdienot neesot bijis viegli, tomēr tā bijusi iespēja pārvarēt neziņu. Kaspars Gorkšs ReTV norāda, ka bailes un šaubas uzņēmējiem nākšoties pārvarēt, jo cilvēki ar īpašām vajadzībām ir liels, bet pagaidām neizmantots resurs. “Darba spēka pieejamība ir būtisks faktors, un šeit ir jāskatās, kādā veidā vispirms iesaistīt darba tirgū mūsu iedzīvotājus. Ir profesijas, kurām viena vai otra invaliditāte, iespējams, traucēs, bet ir jāveicina sadarbība ar tādām organizācijām kā “Apeirons”, kuras var izglītot darba devēju.”

Vairāki “sajūtu pusdienu” dalībnieki, tostarp arī LDDK, norādīja, ka līdzīgu pasākumu organizēšot arī savu nozaru darbiniekiem.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".

#SIF_MAF2023 

Foto: Freepik; ilustratīvs