Rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem un izmeklējumiem arī ģimenes ārstiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, kas ietekmē gan tālāko ārstēšanas procesu, gan arī pacientu izmaksas. Pētījumu kompānijai “Norstat” veicot sabiedriskās domas aptauju, tajā lielākā daļa iedzīvotāju kā lielāko problēmu veselības aprūpes sistēmā norādījuši garās rindas pie speciālistiem, bet mazāk problēmu esot ar medikamentu pieejamību.
Par to, ka rindas pie valsts apmaksātajiem speciālistiem un uz izmeklējumiem ir garas, aptaujā norādījuši 82% iedzīvotāju. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norāda, tā kā veidojas situācijas, ka cilvēkiem rindā jāgaida pat mēnešiem, viņi nonāk līdz tam, ka pat aizņemas naudu ātrajos kredītos un negaida vairs uz iespēju tikt pie valsts apmaksātiem speciālistiem. “Pieprasījums ir, piemēram, uz 200 ehokardiogrāfijām mēnesī kādā iestādē. Bet valsts var garantēt apmaksu tikai 50 izmeklējumiem mēnesī. Ko tas nozīmē? Nākamajā būs 50, vēl 50, vēl 50. Tas nozīmē, ka šie 200 cilvēki nevar uzreiz tajā pirmajā mēnesī saņemt šo izmeklējumu, bet šie cilvēki tiek sadalīti pa četriem mēnešiem – atbilstoši tai apmaksai, kas nāk no valsts.”
Ilze Aizsilniece arī norāda, ka desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nopietnas saslimšanas un invaliditāte, kas ir indikators tam, ka veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem nav savlaicīgi pieejami. Arī speciālistu pārslodze un trūkums, nepilnīga kompensējamo medikamentu sistēma ir tikai neliela daļa no visām problēmām. Te ir jādomā par atbilstošu finansējumu, arī reformas būtiski uz priekšu nevirza. Aizsilniece: “Protams, var teikt, ka kopš 2018. gada budžets ir gandrīz dubultojies, bet mums vajag atcerēties ļoti nozīmīgu lietu, ka 2009. gadā veselības aprūpes budžets tika samazināts par 40%, faktiski uz pusi. Ja mēs paskatāmies, tad būtībā nekāds pieaugums nav bijis, mēs esam atgriezušies apmēram tajā 2008. gada finansējuma līmenī, ja salīdzinām proporcināli, ko varam atļauties veselības aprūpē.”
Kā otra būtiskāko problēmu aptuveni 20% iedzīvotāji norādījuši zemo atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem, bet kā trešā aktuālākā problēma ir ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi viņu pieejamība. Tā kā nav tikuši pie ārsta, 33% iedzīvotāji aptaujā norādījuši, ka ir nodarbojušies ar tā saucamo “pašārstēšanos”, liela daļa iedzīvotāju konsultējas ar farmaceitiem par to, kādus medikamentus labāk lietot. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča: “Vairāk nekā 80% cilvēku tomēr arī ikdienā sazinās ar farmaceitu, jautā, farmaceits arī sniedz šo padomu. Gribētu sacīt, ka farmaceita loma primārajā veselības aprūpē arī būtu jāpārvērtē, jāuztic, iespējams, vairāk pienākumu, varbūt arī valsts var iesaistīties farmaceita darba apmaksā, kas mūsu valstī nenotiek. Farmaceita darbam visdrīzāk no valsts vajadzētu būt atmaksātam, ja tie būtu specifiski pakalpojumi, piemēram, daudz zāļu lietošanas konsultāciju vai tamlīdzīgi, kā tas ir īstenībā daudz kur citur Eiropā.”
Runājot par medikamentu pieejamību, kā problēmu veselības aprūpes sistēmā to norādījuši vien 6% iedzīvotāju. Lai arī tas ir labs rādītājs, Kristīne Jučkoviča norāda, ka aptiekas tik un tā laiku pa laikam saskaras ar medikamentu trūkumu. Savukārt 7% iedzīvotāju uzskata, ka ir pārāk šaurs kompensējamo medikamentu saraksts.
