Latvija – valsts bez atkritumiem. Tā gan ir tikai vīzija, jo radīto atkritumu daudzums ik gadu pieaugot. Kā skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors, iedzīvotāji vēlas sķirot atkritumus, plastmasas pārstrādē Latvija apsteigusi Eiropu, tomēr joprojām veikalu plauktos ir daudz plastmasas iepakojuma, kas nav derīgs pārstrādei. To apstiprinājuši arī Eiropas Savienības (ES) projektā veiktā pētījuma rezultāti.
Mēs bieži sakām, ka Latvija ir viszaļākā un tīrākā valsts, tomēr cilvēku radīto atkritumu daudzums ar katru gadu pieaug, jau pietuvojies ES vidējam līmenim. Latvijā pašreiz uz vienu cilvēku ir 435 kg atkritumu, kamēr vidēji ES 500 kg gadā. Nospraustais mērķis, ko Latvija ir apņēmusies īstenot, 2030. gadā poligonos apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus paredzēts, ka 2035. gadā vismaz 65% no radītajiem atkritumiem ir jāpārstrādā. VARAM pārstāve Rudīte Vesere: “Ir daudz vairāk jādomā par to, kādi mums ir iepakojumi, kādas preces mēs lietojam. Vai mēs varam tām pagarināt dzīvi, atkārtoti lietojot vai labojot; vai tās ir pārstrādājamas, vai beigu galā tomēr būs jāapglabā. Šeit pats svarīgākais aspekts ir, ka mums visiem kopā ir jāpadomā, kādas ir mūsu izvēles.”
Ar atkritumu šķirošanu iedzīvotāji iepazīstināti jau 21. gadsimta sākuma. Sākotnēji tas bija iepakojums, kam sekoja baterijas un autoriepas. Kā atzīst “Latvijas Zaļais punkts”, iedzīvotāju gatavība šķirot esot visai augsta. “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis: “Palielinoties šķirošanas apjomam, sāk parādīties problēmas. Kur tad likt šo apjomu – nākamais izaicinajums. Latvijā ļoti labi pārstrādājam plastmasu. Tur esam izcilnieki, apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas, kas mums pietrūkst, ir kartona pārstrāde, bet dažreiz ir izdevīgāk aizvest pie kaimiņiem, nekā pārstrādāt pašiem.”
Plastmasas pārstrādātāji gan atzīst, ka krāsaina iepakojuma ar lielu apdruku, kā arī daudzslāņaina iepakojuma pārstrāde joprojām ir problēma, bet tieši tāds visbiežāk sastopams veikalu plauktos. Tas atklājies arī pirmajā pētījumā, analizējot 5000 produktu iepakojumus.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāve Sandra Muižniece-Brasava: “Ir diezgan daudz iepakojuma, kur varētu iztikt bez šī ārējā, tikai ar primāro iepakojumu, jo stāsts ir par to, ka visā šajā procesā mums ir daudz materiālu. Principā mēs to izmantojam tikai kā reklāmas materiālu, nevis funkcionāli. Līdz ar to tā ir iespēja skatīties uz iepakojuma apjoma samazināšanu.”
Zinātnieki parūpējušies arī par to, lai iepakojumos izmantoto pārstrādei nederīgo plastmasu varētu aizstāt ar pārstrādājamu, tomēr esot arī kāds “bet”. Muižniece-Brasava: “Tas nav viens konkrētais pareizais variants visiem. Ir daudz un dažādu materiālu, arī monomateriālu, bet jāatceras to, ka visas nomaiņas maksās naudu. Pirmkārt, jau tā būs salāgošana ar iepakošanas iekārtām, ar dažādām dizaina lietām, gan arī ar šiem materiālu veidiem, lai saprastu, arī derīguma termiņu testējot. Tajā brīdī, kad mēs mainām materiālu, mums jāsaskaņo visa šī ķēde.”
ES dalībvalstīm līdz 2025. gadam jāspēj pārstrādāt 50% no tirgū esošā plastmasas daudzuma. Pašeiz Latvija pārstrādā ap 40% plastmasas iepakojuma.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
#SIF_MAF2023
