Kur palicis darba tikums un sirdsapziņa?

Karš, nemieri, cilvēku visatļautība sociālajos medijos, mākslīgais intelekts un ģimenes vērtību mazināšanās – tie ir tikai daži no iemesliem, kas madoniešus mudināja aizdomāties un runāt par vērtībām ikdienā. 

Mēs dzīvojam tādā laikā, kad pasaulē notiek vērtību konflikti, mēs ļoti devalvējam vārdus, mēs nezinām, ko īsti nozīmē vērtības. Tāpēc ir ļoti svarīgi aktualizēt vērtības, uz kā būvējas kultūra, rodas jaunrade un principā arī cilvēku rīcība. Šādu pārliecību pauž Haralda Medņa Dziesmusvētku skolas vadītāja Santa Jaujeniece, pēc kuras iniciatīvas tapis trīs dienu simpozijs “Vērtību zīmes”, ikvienu aicinot pārdomāt vērtību nozīmi savā dzīvē un sabiedrībā. 

 “Nāk daudz iekšā negatīvisms, ne tik pozitīvas lietas, tādēļ svarīgi ir stiprināt, kā pati Santa Jaujeniece saka: to aisberga neredzamo daļu, lai tā mūs neizšķoba, jo bērni mainās, cilvēki mainās, sabiedrība mainās. Tādēļ ir ļoti svarīgi turēties pie pamata, jo ir bailes, drusku reizēm arī bažas par to, kas tiešām ir tās vērtības,” apliecina pasākuma apmeklētāja Zane Kumsāre. 

Vērtību konflikti sabiedrībā 

Kā uzsver simpozija iniciatori, modernā sabiedrība savā vēlmē veidot uz brīvības, vienlīdzības un taisnīguma principiem balstītu demokrātiju saskaras ar daudziem sociāli politiskiem izaicinājumiem un filozofiski ētiskām problēmām, kuras liek uzdot jautājumus par vērtībām un tikumiem, kuri palīdzētu šādu mērķi uzturēt spēkā. “Parādās disonanse starp vārdiem un darbiem, īsti neizprotam vērtību saturu: cilvēki vienas un tās pašas vērtības saprot atšķirīgi un nebūt ne visi konkrētās sabiedrības pārstāvji atbalsta visas minētās vērtības. Rodas vērtību konflikti. Tāpēc ir nepieciešams aktualizēt vērtību nozīmi, apzināt to nozīmi radošajā procesā un kultūrā, kā arī savu rīcību balstīt vērtībās, kas nav viegli. Šāda rīcība prasa lielākus resursus – laiku, naudu un spēku. Tas ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem. Vērtība ir arī kultūras dzinulis, ideja, kuras vārdā norit kultūras procesi,” uzsver Jaujeniece.

Savukārt madoniete Zane Kumsāre uzsver, ka lielākais prieks esot par problēmas aktualizāciju lauku reģionos. ”Man lielākais prieks, ka par to runājam ne tikai lielpilsētās. Arī man mazpilsētā aug bērni, arī man svarīgi, kādi viņi veidojas. Ja par to runājam savā pilsētā, savā pagastā, tas apliecina, ka arī šī vieta mums ir svarīga.”

Piemirstās vērtības darba tikums un sirdsapziņa

Darbs, sirdsapziņa, cilvēcība un gudrība. Tā ir tikai daļa no vērtībām, kas tika akcentētas sarunās ar mākslas, mūzikas, literatūras un filozofijas nozares personībām četrās vērtību ziņā Madonai nozīmīgās vietās: Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā, Madonas mūzikas skolā, bibliotēkā un muzejā. 

“Ir tādas vērtības, par kurām mēs ikdienā aizmirstam domāt: gaiss, ūdens, mūsu dzīvība. Mūsu ģimene. Bet vai mēs bieži pasakām paldies saviem vecākiem, saviem senčiem par to, ka viņi ir devuši šo dzīvību, ka mēs esam veidojušies tādi, kā esam? Protams, liela vērtība ir mūsu dzimtene, mūsu dzimtā valoda, mūsu Latvija. Simpozija ietvaros Madonā vairāk prezentēju savas personiskās vērtības, caur kurām es arī lūkojos uz saviem grāmatu varoņiem, uz radio raidījumu varoņiem. Es izraudzījos rīs tādas lietas, par kurām ikdienā retāk runā, vai runā citā nozīmē, kā es. Tas ir cieņa, sirdsapziņa un mīlestība,” atklāj muzikoloģe, žurnāliste, grāmatu autore Daiga Mazvērsīte.

Savukārt darba tikums, pēc muzikoloģes domām, mūsu sabiedrībā katastrofāli pietrūkst un netiek pienācīgi cildināts. “Katram, kas strādā, kas ir atbildīgs par to, ko veic, mājās pārnākot, vajadzētu pavaicāt, ko tad es šodien paveicu, ko es izdarīju Latvijas labā, ko es izdarīju cilvēku, laikabiedru labā, vai es to darīju ar tīru sirdsapziņu, jo jēdziens 'sirdsapziņa' arī, manuprāt, būtu jāliek lietā biežāk. Tāpat kā jēdziens 'cieņa'. Ja mēs cienīsim viens otru, tas, domāju, ka Latvja plauks un zels. Ja mēs arī mīlēsim viens otru, būsim mīļāki, sirsnīgāki ikdienā, saskarsmē, tad tiešām būtu saulaina nākotne. Tā pietrūkst, tā pietrūkst ikdienā,” atzīst Daiga Mazvērsīte.

Tādēļ, kā uzsver simpozija iniciatori, ir laiks aizdomāties par vērtībām, jo tas ir mūsu cilvēcības mērs, kas šodienas Latvijā un sašķeltajā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgs.




Foto: Freepik; ilustratīvs