Kultūras dzīve pēc kovida pandēmijas sākusi atkopties, tomēr, kā liecina Kultūras akadēmijas veiktais pētījums, līdz 2019. gada rezultātiem vēl tāls ceļš ejams. Par to, kā izveidot mūsdienīgus pasākumus, kas sasniegtu ikvienu iedzīvotāju, šodien vairāk nekā 50 kultūras darbinieku no visas Latvijas diskutēja kultūras Vasaras akadēmijā.
Vasara kultūras dzīves organziatoriem ir darbīgākais laiks. Teju katrā pagastā un pilsētā tiek rīkots kāds pasākums, kas aktīvajiem kultūras baudītājiem liek krietni palauzīt galvu, lai izvēlētos tīkamāko. Tomēr Latvijas Kultūras akadēmijas veiktais pētījums atklāj, ka tikai 8% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē vismaz reizi mēnesī. Tas liekot aizdomāties.
Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāve Anda Laķe: “Kultūras dzīve nav tikai stāsts par mīkstajām lietām vai brīvā laika pavadīšanu. Tas ir stāsts par to, kāpēc cilvēki paliek vai nepaliek Latvijā. Tas ir stāsts par to, kā kultūras notikumi spēj sildīt ekonomiku.”
Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuri no kultūras dzīves praktiski atteikušies un kuri izvēlas pasākumus tuvāk mājām. Baložu kultūras centra direktore Ilze Reinholce: “Tas, kurš vēlas baudīt kultūru, domāju, nekad netaupīs uz pasākumu, ko viņš vēlas apmeklēt. Savukārt mēs domājam par cenu amplitūdu, lai tas iedzivotājs varētu nopirkt biļeti. Mums nav primārais uzstādījums – peļņa.”
Kā ReTV norāda Anda Laķe, kultūras dzīves dinamiku iespaido arī nevienlīdzība. “Kultūras dzīves darbinieku lielākais izaicinājums ir, ka tu nevari strādāt uz tādām lielām stratēģijām, neiedziļinoties konkrētu cilvēku konkrētā dzīves veidā. Tas, kā es runāju par socāli atstumtajām grupām. Tās ir ļoti dažādas un gaida atšķirīgu valodu, uzrunu un kultūras piedāvājumu.”
Kultūras darbinieku Vasaras akadēmijā vietējās kultūras dzīves organizatoriem atgādināja, ka 21. gadsimts prasa radīt mūsdienīgus pasākumus, kultūras dzīvē iesaistīt visus cilvēkus. To gan esot vieglāk izdarīt mazpilsētās, nevis Rīgā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Liene Johansone-Kuzmina: “Pašiem rīdziniekiem, lai viņi piedod, ir identitātes problēmas. Mēs jau redzam, ka arī Rīgā veidojas tādi reģionālie pasākumi kā Kalciema kvartāls. Ķengaragā notiek pasākumi. Tad ir vienkāršāk, bet tādas vienas Rīgas identitātes šobrīd nav. Muzejs šobrīd meklē tos veidus un cilvēkus, kā izveidot to piesaisti.”
Neapmierinātību ar kultūras dzīvi savā novadā visbiežāk sociālajos medijos pauž baušķenieki. “Ja ir vēlēšanās, tad ir iespēja kultūru baudīt. Vai mēs varam piespiest un vai mums ir jāpiespiež. Protams, ka vienmēr būs cilvēki, kuri ies uz sporta pasākumiem un nenāks uz kultūras pasākumiem,” saka biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes locekle Ieva Bronko-Pastore.
Pašreiz Kultūras ministrijā virmo ideja par kultūras patēriņa groza izveidi pašvaldībās, kurā būtu iekļauts tāds saturs, no kura nespētu atteikties arī tie, kuri pašreiz kultūras pasākumus neapmeklē.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
