Karstā laika sekas ir arī zilaļģes, kas šonedēļ pamatīgi savairojušas vienā no daudzu cēsnieku iecienītākajām peldvietām – Niniera ezerā. Tās ir cilvēku veselībai kaitīgas un var būt bīstamas arī mājdzīvniekiem. Tāpēc, kamēr ezers nav atguvis tam ierasto krāsu, ūdenī, kur pastāv zilaļģu klābūtnes risks, peldēties nevajadzētu.
Arī Viktors no Priekuļiem šodien vēlējās atveldzēties no svelmes, taču, ieraugot, kādā krāsā ir Niniera ezera ūdens, viņš peldēties vairs nebija gatavs. “Nezinu, varbūt tie augi zied, nesaprotu, kas tas ir. Aizbraukšu uz otru ezera krastu un paskatīšos, kā tur ir, varbūt nes no tās puses.”
Tāpat arī divas jaunietes no Ukrainas, kuras aptuveni gadu dzīvo Cēsīs, vien noraugās uz košo ezera ūdens nokrāsu.
Rūpes par Niniera ezera pasaimniekošanu uzņēmusies Gaujas ilgstpējīgas attīstības biedrība, tās pārstāvis Agris Ķesa skaidro, ka ezerā strauji ir savairojušās zilaļģes. “Šo pirmdien, apsekojot ezeru, manījām, ka tas ir pilnīgi zils un zaļš. Attiecīgi reaģējām, sniedzām informāciju sociālajos medijos ar aicinājumu cilvēkiem nepeldēties. Šobrīd ir arī pasūtītas ūdens analīzes.”
Tieši sižeta filmēšanas laikā analīžu paraugus paņemt ieradušies sertificētas laboratorijas speciālisti. Vispirms jau tiek izmērīta ūdens temperatūra, kas sasniedz pat 29 līdz 30 grādus. Speciāliste vērtē, ka zilaļģes šeit vairojas, jo Niniera ezerā ūdens ir diezgan stāvošs, šeit nenotiek dabiska ūdens apmaiņa. Piesārņojums veidojas arī tāpēc, ka pie ūdenstilpes uzturas daudz cilvēku. SIA “Laboratorija Auctoritas” speciāliste Ņina Landiša: “Kad karsts laiks un cilvēku daudz, iemīļots ezers cilvēkiem. Es šodien ņēmu arī Ungura ezerā, bet tur citādāk izskatās nekā šeit.”
Analīžu rezultātus laboratorija sola jau piektdien, taču Veselības inspekcijas speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne, jau ieraugot attēlā košo ezera ūdens krāsu, apstiprina zilaļģu klātbūtni Niniera ezerā. “Tā ir klasiska zilaļģes savairošanās aina. Tā izskatās zilaiļģes savairošanās masveidā. Jo parsti, kad tās sākumstadijā vairojas, ir redzami kā dzeltenzaļi punktiņi. Jo vairāk savairojas, jo tas ūdens kļūst zaļāks. Konistsence kļūst kā zupai.”
Aļģēm atmirstot, ūdens paliek brūns un nepatīkami ož. Tieši šajā procesā izdalās cilvēka veselībai bīstami toksīni. Daina Sudraba-Livčāne: “Iedarbība var būt gan dermatīts, gan caur ādu, ja notiek tieša saskarsme ar zilaļģēm, tad var būt alerģiskas reakcijas. Ja sanāk ūdeni norīt un nonāk zarnu traktā, tad var radīt gan aknu, gan nervu sistēmas bojājumus, bet tas gan ir retāk.”
Speciāliste norāda, ka ūdens, kurā atrodamas zilaļģes, var būt ļoti kaitīgs arī mājdzīvniekiem. Tāpēc šādā ūdenī dzīvniekus nevajadzētu nedz peldināt, nedz ar to dzirdīt dzīvniekus. “Nevajadzētu peldēties ūdenī, kur novērotas zilaļģes, nevajadzētu lietot dzīvniekiem to ūdeni, nevajadzētu lietot arī zivis uzturā. Ja, piemēram, tas ir dīķis vai ezers, kur nav ūdens apmaiņa tik liela un noķertas zivis, iespējams, ka tās zivis saturēs toksīnus.”
Zilaļģes ik gadu Latvijas ūdenstilpēs parādās jūlija beigās un augustā. To koncentrācija var būt ļoti atšķirīga un atkarīga no dažādiem apstākļiem. Mainoties laika apstākļiem, tās atkal var pazust. Zilaļģu klatbūtni oficiālajās peldvietās uzrauga Veselības inspekcija, savukārt neoficiālajās ūdens kvalitāti un zilaļģu klātbūtni pārbauda pašvaldība.
#SIF_MAF2023
