Kažokzvēru audzētavās turpinās Covid-19 monitorings

Kopš gada sākuma Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic nepārtrauktu Covid-19 monitoringu visās piecās ūdeļu audzētavās Latvijā. Slimības klātbūtne aizvien tiek konstatēta lielākajā dzīvnieku novietnē Iecavas novadā, taču šeit mītošajām ūdelēm simptomi praktiski netiek novēroti.

Ūdeļu audzētavā “Baltic Devon Mink” Iecavas novadā Covid-19 klātbūtne tika konstatēta aprīlī. Lai gan citviet Eiropā pēc vīrus iekļūšanas novietnēs visi dzīvnieki tika pilnībā likvidēti, Latvijā nolēma tā nerīkoties. Visu šo laiku PVD šajā dzīvnieku novietnē veic nemitīgu saslimšanas dinamikas monitoringu. “Septembra beigās oktobra sākumā saslimušo dzīvnieku skaits ir palielinājies. Ja skatās no beigtajiem dzīvniekiem, tad pēdējo nedēļu dati aptuveni 60% ir konstatēts vīruss,” saka Edvīns Oļševskis, PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors.

Ūdeļu audzētavā reizi nedēļā vīrusa klātbūtne tiek pārbaudīta desmit līdz 15 mirušajiem dzīvniekiem, savukārt reizi mēnesī - 20 dzīvniekiem ņem asins paraugus, lai noteiktu antivielas, kā arī veic Covid-19 uztriepes no rīkles.

PVD pārstāvis Edvīns Oļševskis ReTV Ziņām uzsver, ka pagaidām viss liecina, ka slimība dzīvniekiem būtiski nekaitē. “Dzīvniekiem praktiski netiek novērotas nekādas klīniskās pazīmes, arī mirstība nav paaugstināta. Ja salīdzinām no šīm te piecām audzētavam, tad šajā Covid-19 skartajā mirstība ir viszemākā.”

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijā vērtē - līdz ar Covid-19 klātbūtni šajā nozarē nākas ievērot daudz augstākus biodrošības pasākumus, lai pasargātu gan dzīvniekus, gan arī novietnēs strādājošos cilvēkus. “Pavasarī, kad tika vīrusa klātbūtne konstatēta, pārskatījām visas vadlīnijas, lai tā nenonāk citās saimniecībās. Ir jāveic dzīvnieku testēšana, tiek veikta darbinieku testēšana, strādājam pie darbinieku vakcinācijas,” saka Sandra Vilciņa, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle.

Aptuveni novembra vidū zvēraudzētavās pieaugušie dzīvnieki tiks nogalināti kažoku iegūšanai. Tas varētu mazināt vīrusa tālāku izplatību dzīvnieku starpā. Tai pašā laikā - iegūtos kažokus nāksies papildus apstrādāt, lai pilnībā izslēgtu vīrusa pārnesi, kas jau tā esot teju neiespējama. “Vairākās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur saslimšana divās fermās, pēc tam tās tika sasaldētas un izmantotas,” pauž Edvīns Oļševskis.

Tikmēr asociācijā skaidro, ka citu Eiropas valstu lēmums pēc Covid-19 izplatības novietnēs kažokzvērus likvidēt tirgū radījis milzīgu pieprasījumu pēc produkcijas. Tiesa gan - šīs nozares attīstību Latvijā noteiks Saeimas lēmums par iespējamiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuros paredzēts, ka no 2026. gada Latvijā kažokzvērus, iespējams, vairs nedrīkstēs audzēt ar nolūku iegūt kažokādas. 


Foto: Unsplash