Vidzemes slimnīca Valmierā izstrādājusi astoņu punktu plānu par drošu pacientu uztrēšanos ārstniecības iestādē, tas paredz konkrētu rīcību gan profilaktisku higiēnas pasākumu veikšanu, gan arī rīcību, ja piedzīvots, piemēram, kritiens. Eiropas Komisijas publicētajā pētījumā secināts, ka stacionārā kāda veida kaitējumu gūst vidēji katrs desmitais pacients. 

Vidzemes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde reģionā, tā veic plašu medicīnisko manipulāciju spektru un palīdz vietējiem ļaudīm. Gadā šeit ārstē aptuveni 20 tūkstošus cilvēku, bet 10 tūkstošiem nepieciešamo ārstēšanu veic stacionārā. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs: “Drošībai ir dažādi apstākļi, viens ir infrastruktūras apstāklis, fiziskā drošība, emocionālā drošība, kā viņš pats jūtas, tad ir sadarbības aspekti ar ārstniecības personālu. Viens ļoti svarīgs ir komunikācija, kad kaut kas satrauc, kad kaut kas nav labi, tad es stāstu, prasu, jautāju. Šeit es gribētu akcentēt, kad nevajag gaidīt, ka ārstniecības persona var visu izprast pacienta vietā, jo mums diemžēl ir daudz pacientu. Ja viņš pats izraisīs lielāku vēlmi, iesaistīs mūs, tad mēs varētu panākt labāku rezultātu.” 

Vidzemes slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja Inga Zariņa: “Pamatlementi, kas ir jāņem vērā, gatavojoties slimnīcas apmeklējumam. Ir drošības sajūta, ka, ievērojot šos nosacījumus, arī pacients jutīsies drošāks. Tātad ir pamatinformācija par medikamentiem, alerģijām, par to, ka slimnīcā tomēr ir ļoti daudz riski, bet tos riskus mēs vadām. Tātad mums ir aizsardzības pasākumi, kā mēs šos riskus varam novērst.” 

Profilakse sākas ar pamatiem, tā ir roku higiēna – regulāra mazgāšana un dezinficēšana gan pacientiem, gan medicīnas personālam. Zariņa: “Vēl tāds biežākais risks ir krišanas risks, jo pacientiem bieži vien pēc medikamentu lietošanas, pēc manipulācijām rodas tāda nestabilitāte, ir iespējams krišanas risks. Tāpēc ir šie izstrādātie priekšnosacījumi, kā uzvesties. Tātad – ātri nereaģēt, celties lēnām, saprast, ja kas notiek, mums ir iespējams izsaukt māsu, māsu izsaukuma sistēma, poga, kas ir tuvu rokai, medicīnas personāls atnāks un ātri palīdzēs.”

Komunikācija starp pacientu, ārstu un ārstniecības iestādi ir būtisks elements slimnieka sekmīgai ārstēšanai. Arī pēc stacionārās ārstēšanas beigām slimnīca vēlas dzirdēt pacienta pieredzi, tāpēc aicina aizpildīt anketu. Iegūtos datus analizē, lai turpmākie pakalpojumi būtu vēl labākā līmenī. Muskovs: “Aicinātu pacientu izmantot šo iespēju pieteikties, uz šo brīdi tikai aptuveni 40 procenti izsaka viedokli, mēs vēlētos vairāk kā vismaz pusi. Tas būtu liels ieguvums, ja viņi veltītu to laiku, anketu aizpildīt prasa 15-20 minūtes laika, esmu pats to mēģinājis. Ar to vēlmi – saprast, kas mums ir jāuzlabo. Reizēm mums šķiet, ka viss ir labi, viss ir pareizi. Bet ir ļoti daudz smalku nianšu, kas pat nemaksā naudu, ko mēs varētu uzlabot to situāciju.”

Medicīnas tehnoloģijas strauji attīstās arī Vidzemes slimnīcā, mākslīgā intelekta rīku pielietošana diagnostikā ļauj izvairīties no kļūdām. Zariņa: “Mākslīgais intelekts, kas palīdz uzņemšanas nodaļā traumatologiem, ir kā trešās acis. Radiologs šo lūzumu apskata, traumatologs apskata, attēls tiek nosūtīts mākslīgajam intelektam, tad, iespējams, ir tā, ka dakteris to neredz, bet mākslīgais intelekts to vienmēr atpazīs.”

Informatīvās kampaņas laikā Vidzemes slimnīca uzrunās pacientus, iesaistot ārstniecības personālu, lai maksimāli mazinātu negadījumu skaitu, pacientiem atrodoties stacionāra nodaļās.

Foto: Freepik; ilustratīvs