Ražojot tekstilizstrādājumus, nepieciešams izmantot pārmērīgi daudz dabas resursu – ūdens, zemes, enerģijas un vēl daudz kā cita. Lai izgatavotu tikai vienu kokvilnas t-kreklu, tiek patērēts ūdens daudzums, ko viens cilvēks var patērēt divu ar pusi gadu laikā. Terminu “fast fashion” jeb “ātrā mode” sāka izmantot jau deviņdesmitajos, kad tika atvērti pirmie veikali, kas vēlējās neskaitāmos eksemplāros savu izveidoto apģērba dizainu pēc iespējas ātrāk nogādāt veikala plauktos. Tas pats, bet nu jau krietni ātrākiem tempiem un lielākiem apjomiem, notiek arī šobrīd – liela daļa ražotāju steidz izveidot jaunākajai modei atbilstošu apģērbu, pirms nav uzradies kāds jauns modes kliedziens.
Ar terminu “ātrā mode” esmu pazīstama sen, tomēr, saistībā ar studiju kursiem augstskolā un neseno vizīti uzņēmumā ZAAO, ar šo terminu iepazīstos no jauna, rūpīgi skatot tā visnesmukāko pusi. Sociālie mediji “ātro modi” glorificē, parādot, ka šajā brīdī tik modernie apģērbi ir pieejami par zemām cenām, slēpjot faktu, ka vien pēc pāris uzvilkšanas reizēm tie būs nekam nederīgi. Ja agrāk praktiski ikkatra bērnības atmiņas saistījās ar metodi “nodod tālāk”, kad nācās apģērbties ar drēbēm, ko vilkuši ģimenes draugu un radu bērni, tad šobrīd, šķiet, par to nemaz nevar iedomāties – ikvienam vajag jaunu, savu un nelietotu.
Kā vēsta Latvijas Zaļais punkts, Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnu jeb 14,3 kilogramu uz vienu cilvēku jauna un lietota apģērba. Visas pasaules iedzīvotājiem veidojas tendence pirkt jaunu, pirms viņi izšķirojuši to, kas jau atrodas viņu skapī, reizēm pat aizmirstot tā saturu un atkārtoti nopērkot lietas, kas patiesībā nav nepieciešamas. Kad skapis ir kļuvis piepildīts līdz malām, tad sākas lielā tīrīšana, steidzīgā un nepārdomātā atbrīvošanās no visa liekā. Šādu rīcību rezultātā Latvijā katru gadu 3-5% atkritumu poligonu noglabājamā satura veido tieši tekstilizstrādājumi – apģērbs, apavi, dažādi aksesuāri un citas lietas, kas izmestas kopā ar nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Šie atkritumi, nonākot poligonā, tur tiek noglabāti un netiek pārstrādāti, nedodot nekādu ieguvumu dabai un tās iztērētajiem resursiem.
Visiem zināms ir fakts, ka lielākā daļa “ātrās modes” apģērbu tiek ražoti Āzijas valstīs, piemēram, Indijā, Ķīnā, Vjetnamā un citur. Šīs ražotnes nodarbina tūkstošiem darbinieku no dažādām valstīm, liekot viņiem strādāt garas darba stundas, pretī dodot niecīgu samaksu un salīdzinoši sliktus darba apstākļus. Bieži vien šajās ražotnēs strādā tieši tie cilvēki, kuru finansiālais stāvoklis nav pietiekams, lai pienācīgi aprūpētu savu ģimeni, tāpēc aiziešana no darba nav apspriežama opcija. Kamēr patērētāji bauda iespēju iegādāties jaunu un modernu apģērbu par lētu naudu, tikmēr cieš tie, kuri to ražo. Tik neērti aptvert, cik necilvēcīgā veidā pieaug šāda veida ražotņu peļņa. Nemitīgā tiekšanās pēc panākumiem un naudas pārpārēm tiek norakstīta uz cilvēktiesību un sabiedrības labklājības rēķina.
Ir grūti apzināties, ka arī ikkatrs no mums ir daļa ne tikai no vides piesārņojuma veidotājiem, bet arī, iespējams, no kāda ciešanām. Tik ilgi, cik vien būs pieprasījums pēc “ātrās modes” dāvātajām iespējām, tik ilgi nekas ievērojami nemainīsies. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka līdz ar 2025. gadu Eiropas Savienības direktīvs paredz, ka, lai mazinātu tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu, to ražotņu ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu pārstrādi, visām ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu savākšana. Šobrīd Latvijā pieejami vairāk nekā 120 tekstila šķirošanas konteineri, kuros var ievietot mājas tekstilu, apģērbu un apavus, kas vairs nav modē, kas vairs nesimpatizē vai vienkārši neder. Protams, galvenais ievērot, ka tiem jābūt brīviem no ķīmiskiem līdzekļiem, eļļām, pelējumiem utt., lai būtu iespējams tekstila izstrādājumiem piešķirt otro dzīvi.
Papildus sociālajām un vides problēmām, ir jāapzinās, ka “ātrās modes” atbalstīšana nav draudzīga maciņam. Lai arī zemās cenas ir ļoti vilinošas, to iegādes patiesās izmaksas novērojamas laika gaitā – šo apģērbu sliktā kvalitāte piespiež atkal un atkal iegādāties jaunu apģērbu, radot finansiālo spriedzi. Veicot atbildīgākus lēmumus un ieguldot savus līdzekļus augstākas kvalitātes un ilgtspējīgā apģērbā, iespējams ietaupīt gan savus finansiālos, gan dabas resursus. Mums kā patērētājiem ir svarīgi būt spējīgiem atbalstīt savējos, gādāt, lai mūsu līdzekļi nonāk pie tiem, kurus vēlamies atbalstīt un, protams, būt atbildīgiem savos pirkumos.
Foto:Unsplash
