Mežaparka Lielajā estrādē notiek sagatavošanās darbi, pielāgojot to notikumam, kas sāksies jau šonedēļ - svētdien ar ar krāšņu svētku dalībnieku gājienu Rīgā atklās XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus. Valmieras novadu tajos pārstāvēs 59 kolektīvi, kopā 1348 dalībnieku. Katra novada kolektīvi gājienā dosies, nesot savu īpašo kultūrzīmi, un Valmieras novadam tas būs Austras koks. Pamatīgais - 2,5 m garais un 1,3 m platais dekors top radošajā darbnīcā MOOW, ko Valmierā izveidojuši brālis un māsa Jānis un Sabīne Ozoliņi. Jānis demonstrē, kā Austras koku, piestiprinātu pie jostas, nesīs brašākie kolektīvu puiši. “Ir tāds paliels, jā. Lai pa gabalu kārtīgi var redzēt, lai redz, kur nāk Valmieras novads!”
Novada kultūrzīme izgatavota pēc Dikļos, Neikenkalna estrādē izvietotās Sidraba birzs parauga un pirms darba uzsākšanas meistari braukuši izpētīt, kādi ir šī vides objekta mēri un kā tos salāgot ar savu darinājumu. “Pirmie izaicinājumi noteikti bija proporciju samērība, arī svars, rēķinoties, ka puišiem tas būs jānes. Eksperimentējām, kā panākt, lai tas būtu panesami, bet arī izturīgi. Lai tas kalpo ilgāku laiku,” stāsta Sabīne Ozoliņa.
“Sidraba birzs” autors ir mākslinieks Ivars Mailītis. Pirms 10 gadiem Dziesmu un deju svētku laikā tā rotāja Rīgas centru, bet pēc tam to uzstādīja Dikļos, vietā, kas ir Dziesmu svētku šūpulis. Ivars Mailītis stāsta, ka viņu iedvesmo latvju zīmes un it īpaši Austras koka motīvi, kas nu iemūžināti arī Mežaparka Lielajā estrādē. Tur arī tikāmies ar mākslinieku, kurš bija paņēmis līdzi “Sidraba birzs” maketu, un demonstrēja, cik eleganti sasaucas mazā kociņa veidols, novietots pret lielo estrādi. “Kad saulīte virs horizonta aust Austras kokā, tas rada tādus kā rombiņus zariem krustojoties, un ziniet - tie rombiņi tur ir augšā. Man ļoti gribētos lai cilvēki sajustu to, ka tas rombiņš ir kā saulītes daļa. Šeit estrādē ir 555 rombiņi, un saulīte sadalās šajos zaros un izspīd kā atspīdums jūrā, kā atspīdums strautā,” stāsta mākslinieks.
Ivars Mailītis ir viens no Mežaparka Lielās estrādes “Sidraba birzs Dziesmu kalnā” rekonstrukcijas un pārbūves projekta autoriem, viņa dēls Austris bija viens no šī koncepta īstenotājiem, iesaistījusies arī pārējā ģimene. “Dikļi un Mežaparka estrāde ir dvīņu brāļi vai dvīņu māsas. Mēs šeit priekšā redzam Dziesmu kalnu, un iedomājieties, ka tur ir pilns ar dziedātājiem. Katram savs liktenis, katram savs stāsts, katram savs dzejolītis un pantiņš, katram sava mīlestība. Un visi kopā mēs veidojam mūsu mantojumu, kuru lietojam šobrīd - šis ir Dainu kalns. Austras koks sakņojas šajā mūsu mantojumā ar visu to, ko mums piedāvā Dainu kalns un Dainu skapis, un no tā izaug brīnišķīga Sidraba birzs.”
Dikļu “Sirdaba birzs” seši koki simbolizē sešus korus, kas 1864. gadā sadziedājās Dikļos. “Tiek teikts tā, ka mēs iegājām pirmajos Dziesmusvētkos pa vārtiem, izgājām cauri bērzu arkai uz dziesmu kariem. Kurzemnieki un vidzemnieki ienāca kā tautas, bet iznāca kā nācija. Es gribētu teikt, ka tas notika jau Dikļos, tajos laikos, kad pirmie seši kori apzinājās savu vērtību, un, bez krievu impērijas dziesmām un baznīcas korāļiem, dziedāja latviešu tautas dziesmas.”
Dziesmu svētku gājiens svētdien vīsies no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim, un Valmieras novads, greznojies ar Austras koku, tajā dosies kā pirmais no visiem novadiem.
#SIF_MAF2023
