Pavisam tuvu Latvijas un visas Eiropas Savienības robežām no Krievijas pietuvojies kāds ļoti bīstams kaitēklis, kurš apdraud ošu audzes. Tā ir ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kuras kāpuri zem koka mizas veido ejas, kā rezultātā oši vien dažu gadu laikā iet bojā. Kā Latvijā veicas ar šī bīstamā kaitekļa novērošanu un kontroli?
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) parkos un ošu audzēs Latvijas teritorijā izvieto lamatas, lai veiktu ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitoringu. Par laimi, līdz šim lamatās nav noķerta neviena šī vabole.
Ošu smaragdzaļā krāšņvabole ir būtībā nāvējošs kaitēklis Eiropā sastopamajam parastajam osim. VAAD norāda, ja šie kukaiņi sasniegs Latvijas teritoriju, prognozes par tā invāziju ir ļoti bēdīgas. “Ja šis organisms parādīsies, tad oši arī varētu sākt kā suga iznīkt, jo tas ir ļoti postošs. Kāpuri, iekļūstot zem oša mizas, veido līkumotas ejas un traucē kokā vielu apriti, līdz ar to dažu gadu laikā koks aiziet bojā,” saka VAAD Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Sandra Zandere.
Šovasar bīstamā kukaiņa monitorings galvenokārt notiek Latvijas pierobežā: Augšdaugavas, Ludzas, Balvu novados. Kā arī daudzviet Vidzemē – vietās, kur sastopamas plašākas ošu audzes. VAAD inspektore stāsta, ka šogad pirmo reizi 48 slazdi izlikti arī parkos. Divu mēnešu laikā tos iztukšo divas reizes, visus tajos notvertos kukaiņus nodod nacionālajai fitosanitārajai laboratorijai, kur notiek to rūpīga pārbaude. “Slazdam ir jābūt augstu pakārtam – jo augstāk, jo labāk. Tās vaboles sāk invadēt koku no vainaga augšdaļas. Slazdā ir ievietots feremons, viela, kas pievilina konkrētās sugas kukaiņus. Arī slazda krāsa nav nejauša, ir bijuši vairāki pētījumi, kāda tieši visvairāk pievilina šo smaragdzaļo krāšņvaboli.”
Šo kukaiņu dabiskais izcelsmes rajons ir Austrumāzija: Ķīna, Taivāna, Krievijas tālie austrumi. Taču līdz ar klimata pārmaiņām, kā arī aktīvu starptautisko tirdzniecību tie jau izplatījušies daudzviet pasaulē. Zandere: “Pēdējos gados parādījušās invāzijas Krievijas Eiropas daļā. Tuvākās mums Latvijas un Eiropas Savienības teritorijai ir Sanktpēterburga un Smoļenskas apgabals. Ar koka iepakojamo materiālu, ar paletēm no Ķīnas, no tām valstīm no koksnes arī varētu atvest, ievazāt šo kaitēkli.”
Patlaban Eiropas Savienībā šim kaitēklim ir noteikts karantīnas statuss, jo pagaidām šeit ošu smaragdzaļā krāšņvabole nav konstatēta. Inspektore norāda, ka faktiski nav nekādu iespēju ar šo bīstamo kaitēkli cīnīties, vienīgais risinājumus ir invadētos kokus nocirst, lai ierobežotu kukaiņa tālāku izplatību. Jāmin, ka daudzviet Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, pēdējos gados izplatīta slimība ir ošu akūtā kalšana, kādēļ daudzviet šie koki jau ir novārguši. Zandere: “Tādi ir jo īpaši pievilcīgi ošu smaragdzaļai krāšņvabolei, jo izdala vielas, kas vaboli pievilina.”
VAAD uzsver, ka šo kaitēkļu monitorigs aizvien turpināsies, jo gadījumā, ja bīstamās vaboles nokļūs Latvijas teritorijā, svarīgi rīkoties ātri, lai ierobežotu tās tālāku izplatību. Tāpēc, ja cilvēki dabā redz šādus slazdus, tos nekādā gadījumā nevajag aiztikt, jo tie ir paredzēti konkrētam mērķim.
#SIF_MAF2023 | Foto: pueblo.extension.colostate.edu/; ReTV
