Patriotisms, vēlme aizsargāt dzimto zemi, spēja apvienoties. Šodien konferencē Cēsīs diskutēja par Latvijas bruņoto spēku pirmssākumu un Cēsu rotas izveidošanu tieši pirms 105 gadiem. Esošā ģeopolitiskā situācija vairāk kā līdz šim liek apzināties mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanas nozīmi Latvijas valstiskuma saglabāšanas nodrošināšanā. Stipra armija ir valsts drošības garants.
1918. gada novembrī vēl pirms Latvijas Neatkarības proklamēšanas Cēsīs organizējās pašaizsardzības vienība, kas 8. decembrī tika nodēveta par Cēsu rotu. Vēlāk Cēsu rota kļuva par pamatu Latvijas Bruņoto spēku izveidei 1919. gadā. Būtiski bija saglabāt skaidru mērķi. Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals: “Noteikti svarīgi, ko cilvēki dara dažādās vietās un laikos. Tā nav tikai Rīga. Mēs redzam, ka tieši Cēsīs veidojās pirmās militārās vienības, kurās latviešu tautības cilvēki gribētu stāties pagaidu valdības dienestā. Pie tam – viņi nav pirmie, vēl pirms tam ir vācbaltieši. Tā ir ļoti liela procesa daļa, tāpēc šī iniciatīva, uzņemšanās Cēsīs ir ļoti svarīga. Un tas pats arī šodien, es domāju, protams, katram cilvēkam pašam ir jālemj, kurā virzienā iet arī tādu vēsturisko pārmaiņu laikos, kā bija toreiz. Kad sākās cīņa par Latvijas valsts izveidošanu, kuru mēs saucam par Neatkarības karu, ļoti daudzi cilvēki bēga no Latvijas, starp citu, arī virsnieki bēga, varētu teikt, dezertēja, meklēja drošību ārzemēs. Tie cilvēki, kuri palika cīnīties, šie daži simti latviešu karavīri un daži tūkstoši vācbaltiešu karavīru, bija tie, kuri turēja fronti, atkāpās uz Liepāju un pēc tam nāca atpakaļ atbrīvot Latviju no komunistiem.”
Krievijas karš pagājušā gada 24. februārī Ukrainā ir mainījis šodienas Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret savas valsts aizsardzību. Arvien vairāk cilvēku stātjas Ziemessardzē un mācās militārās prasmes, kas var noderēt krīzes situācijā. Latvijas Kara muzeja pārstāvis Juris Ciganovs: “Mēs redzam, ka Zemessardzē, arī Jaunsardzē ir cilvēku pieplūdums. Cilvēki un jaunieši to labprāt dara, ja arī pirms tam tas bija ne sevišķi redzams. Arī publiski to visi saka. Droši vien, ka obligātais militārais dienests ir nepieciešama lieta. It sevišķi tāpēc, ka reģionā tas ir. Līdz šim mēs bijām vienīgā valsts reģionā, kurā tas nebija. Katrā ziņā – jo vairāk būs cilvēku, kas ir militārā veidā sagatavoti un zinās, ko un kā darīt valsts aizsardzības labā, tas par ļaunu nenāks.”
Jaunu sparu un aktivitāti ieguvusi arī Jaunsardzes kustība. Jauniešu attieksmi pret savu valsti veido ģimenē ieaudzinātais. Šobrīd Jaunsardzē darbojas aptuveni 8000 patriotisku skolēnu. “Jaunsargi paši ļoti lepojas, viņiem pamatskolas un vidusskolas posms ir personības veidošanās posms. Ja jaunietis laicīgi zina, ka grib saistīt dzīvi ar militāro karjeru, tad atrašanās Jaunsardzē ir īstā vieta, kur gūst pamatpieredzi, lai tālāk būtu individuāli un personīgi iet dienestā,” norāda jaunsargu instruktors Mārtiņš Jēgers.
Latvijas Bruņotie spēki kopš valsts neatkarības atjaunošanas izgājuši garu ceļu, kad armija bija jāveido no nulles, sekoja iestāšanās NATO 2004. gadā un jauni izaicinājumi radīt modernu armiju, kas kopā ar partneriem veido pasaules lielāko militāro aliansi NATO.
Nacionālo Bruņoto spēku komandieris no 2003. līdz 2006.gadam Gaidis Andrejs Zeibots: “Tie 30 gadi ir bijuši sarežģīti – pats sākums, kad mēs nezinājām, kas būs rīt. Tas brīdis, kad mums nekā nebija, bet mēs dzīvojām. Tad sākās lēni, lēni mūsu atdzimšana, atjaunošanās un nostāšanās uz kājām. Jā, iestāšanās NATO daļu tautas tas zināmā mērā nomierināja. Bet bruņotajiem spēkiem tas bija jauns periods, mums radās jauni uzdevumi.”
Latvijas bruņotās spējas šodien veido profesionālā armija, Zemessardze, kā arī obligātā militārā dienesta karavīri. Uzsākti vairāki projekti militārās rūpniecības attīstībai mūsu valstī.
Foto: Ivars Soikāns/LETA
