Valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pauda Ministru prezidents, "Jaunās vienotības" (JV) līderis Krišjānis Kariņš.
Līdz šim notikušo potenciālo koalīcijas partneru sarunās partijas ir plašāk pārrunājušas, kā viena ar otru varētu strādāt, sacīja premjers. Politiķi esot pārrunājuši tādas tēmas kā ekonomiskā attīstība, drošība, tiesiskums un izglītības sistēmas uzlabošanas iespējas.
Attiecībā uz Nacionālo apvienību (NA), JV jau pēc līdzšinējās sadarbības zinot, kuros jautājumos abu politisko spēku nostāja sakrīt, bet kuros - atšķiras, atzīmēja Ministru prezidents. Jautājumos, kas ir saistīti ar nacionālo identitāti, JV un NA uzskati sakrītot, un tās ir virzījušas kopīgu politiku, taču atšķirības partiju uzskatos parādās, piemēram, jautājumos par Civilās savienības likumu un Stambulas konvenciju. "Kā mēs prims četriem gadiem nebijām vienisprātis, tā mēs arī šodien neesam vienisprātis," norādīja Kariņš.
Pēc premjerministra teiktā, pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" viņam šķietot, ka partijai nacionālajos jautājumos ir tādi paši uzskati un viedoklis par turpmākās politikas īstenošanu šajā jomā kā JV un NA. Nevienas domstarpības neatradās, arī padziļināti runājot par to, sacīja Kariņš. Ar "Progresīvajiem" JV ļoti sakrītot vismaz sākotnējais uzstādījums par tiesiskumu, demokrātijas attīstību un labu valsts pārvaldi.
Tomēr saruna ar "Progresīvajiem" esot kļuvusi sarežģītāka, runājot par budžeta jautājumiem, norādīja premjers. JV uzskata, ka dzīvot uz parāda - tas nav labs mērķis, un ir nedaudz neskaidrs, cik spēcīgi "Progresīvie" uzskata, ka valsts parāda palielināšana ir attaisnojama.
Savukārt runājot par "Apvienoto sarakstu", Kariņš norādīja, ka daudzi partijas politiķi indivuduāli ir zināmi jau iepriekš, taču viņi ir sanākuši no dažādām partijām, un vēl īsti līdz galam neesot saprotams, "kas šis jaunais veidojums ir". Premjeram ir radusies sajūta, ka AS ir svarīgas specifiskas intereses - piemēram, partijas pārstāvji esot uzreiz sākuši runāt par Liepājas ostas attīstību, kas viņam šķitis neierasti.
Tomēr ar AS viedokļi sakrīt, runājot par valsts ekonomisko attīstību, sacīja Kariņš, vienlaikus pieminot, ka šis jautājums nav pārrunāts detalizēti. Taču bažas rada iespaids, ka partija "grib atgriezties pagātnē" - pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, ostu likumus, kā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes projektu. Ministru prezidentam neesot skaidrs, vai AS izpratnē Latvijai nevajagot šo stratēģisko objektu un neatkarību no Krievijas.
Piemēram, izglītības sistēmas sakārtošanā jābūt skaidrībai, vai visas potenciālās koalīcijas partijas atbalsta skolu tīkla uzlabošanas turpināšanu, atzīmēja politiķis. JV ļoti svarīgi ir uzlabot publisko iepirkuma likuma regulējumu, tāpat partiju apvienība uzskata, ka valsts kapitālsabiedrību darbība būtu jādepolitizē, lai, piemēram, AS "Latvijas Valsts meži" ar 250 miljonu eiro apgrozījumu politiķi nebūtu pārāk tuvu pie lēmumu pieņemšanas, pauda Kariņš.
Vaicāts, vai sarunas ar "Progresīvajiem" beigās var izrādīties bijušas formālas, ja AS un NA turpinātu iebilst pret šīs partijas dalību, JV līderis uzsvēra, ka primāri ir svarīgi, ko valdība darīs
un "otršķirīgi, kuri ir konkrētie darītāji". Ja var vienoties par darbiem, tad arī varēs sadalīt "visus amatus un tā tālāk", skaidroja Kariņš.
Taujāts sīkāk par AS un NA pozīciju par labu trīs partiju koalīcijai, JV līderis uzsvēra, ka kaut kāda bloķēšanās nav neviena interesēs. Pēc pirmā sarunu raunda ir pierādījies, ka koalīcijas veidošana būs sarežģīts process, taču premjers ir pārliecināts, ka tam ir iespējams "iziet cauri".
"Es esmu gatavs veltīt visu laiku, ko tas tik prasa, lai mēs varam nokļūt pie nākamās, rīcībspējīgas valdības," uzsvēra Kariņš.
