Atskatoties uz mūsu valsts vēsturi, neatkarības iegūšanu un arī noturēšanu, liela nozīme ir arī starptautiskajai sadarbībai. Tagad viena no redzamākajām sabiedroto pusēm ir dalība militārajā savienībā NATO. Ko par valsts svētkiem militārajā bāzē Ādažos saka Polijas un Kanādas karavīri?

Jau piekto gadu Latvijā ir paplašināta NATO klātbūtne. Vienkāršāk sakot, Ādažu militārajā bāzē regulāri uzturas sabiedroto Kaujas grupa ar pusotru tūkstoti karavīru no deviņām valstīm. Militāro spēku pārstāvji no Kanādas un Polijas ar ReTV Ziņām dalās iespaidos par Latviju. “Šo laiku, kamēr mēs daudz strādājam kopā ar zemessargiem, karavīriem, mums ir bijusi iespēja braukt simtiem kilometru pa Latviju. Mēs atskārtām, ka lauku apvidi ir skaisti, mums tas atgādina mūsu dzimteni. Mazi ciemati, mazas saimniecības, augi un veģetācija ir gandrīz tāda pati,” saka Džoselins Rojs, eFP Kaujas grupas Latvijā mehanizētās kājnieku rotas komandieris, Kanādas bruņoto spēku pārstāvis.

Polijas un Kanādas bruņoto spēku pārstāvji šeit ieradušies vasaras vidū un esot paguvuši nedaudz iepazīt Latviju. Taču lielākoties viņi laiku pavada dienējot. “Kaujas grupa ir šeit, Latvijā, lai atturētu. Ja nepieciešams, aizstāvētu Latvijas valsti. Tas ir saistībā ar NATO. Kaujas grupa ir šeit kopš 2017. gada, karavīri šeit rotē, mainās ik pēc sešiem mēnešiem,” pauž Džoselins Rojs.

“Tanku grupējumā strādāju par feldšeri. Manos pienākumos ir nodrošināt medicīnisko drošību mūsu karavīriem no tanku grupējuma, rūpēties par viņiem gan darba, gan brīvajā laikā,” saka Pjotrs Pruss, eFP Kaujas grupas Latvijā tanku rotas galvenais feldšeris, Polijas bruņoto spēku pārstāvis.

“Kamēr karavīri dzīvo šeit, viņi dzīvo kopā ar citiem sabiedrotajiem, brāļiem un māsām no Latvijas. Viņi ir šeit, lai trenētos individuāli un kopā. Tas nozīmē, paiet ilgs laiks treniņzālē, arī militārajā bāzē. Ārpus darba laika viņiem patīk doties uz pilsētu, Ādažiem, Kadagu, viņiem ir ļoti iepatikusies šī skaistā vieta, daļa no Latvijas,” stāsta Džoselins Rojs.

Strādājot kopā ar bruņotajiem spēkiem Latvijā, uzrunātie karavīri atzīst, ka arī bāzē ir jūtama svētku gaisotne. Arī citu valstu karavīri militārajā bāzē svētku dienā sev pie krūtīm ir piesprauduši sarkanbaltsarkano lenti. “Latvijā esmu pirmo reizi. Šajā rotācijā es varu teikt, ka esmu ieguvis labu pieredzi, sadarbība ar latviešiem man sniedz gandarījumu. Ko es varētu sacīt maniem Latvijas kolēģiem? Vislabākos vēlējumus šajā dienā,” saka Pjotrs Pruss.

Kaujas grupas vīriem vaicājam, kā viņi atzīmē savus valsts svētkus. “Ir ļoti daudz līdzību ar mūsu Neatkarības dienā. No okupācijas ieguvām neatkarību 1918. gadā 11. novembrī. Mums parasti ir vērienīga militārā parāde, svinam kopā ar tūkstošiem poļu galvaspilsētā,” stāsta Pjotrs Pruss.

“Kanādas dienu svinam katru gadu, pirmajā jūlijā. Tas ir vasaras vidus, ir svētku gaisotne, dzīvība kūsā. Svinam visā valstī. Otavā, mūsu galvaspilsētā, ļoti daudz salūtu, koncertu. Ja vaicājat man personīgi – tā ir forša dārza ballīte ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem,” saka Džoselins Rojs.

Īpaši smeldzīgi izskan poļu karavīra sacītais. “Mums ir divi līdz trīs mēneši, līdz mēs dosimies uz mūsu mājām. Šī pieredze, kuru es ieguvu šeit, Kaujas grupā, tās sniedz zināšanas arī maniem draugiem, biedriem, kuri šobrīd atrodas Polijā un sargā mūsu valsts robežu,” uzsver Pjotrs Pruss.