Kapusvētkos Eltišķos atkal sabrauc latvieši

Alkiškiai jeb, kā saka latvieši, Eltišķi ir ciems Lietuvā, kas izveidojies ap 19. gadsimtu, kad radās iespēja iegādāties lētu zemi. Pēc Lietuvas un Latvijas valstu izveides sākās robežas taisnošana. Eltišķi palika Lietuvas pusē. Eltišķu vēstures pētniece Rasma Balklava stāsta: “Pirms kara dzīvoja, ko es no bērnības atceros, galvenokārt latvieši. Visā ciemā runāja gan lietuviešu, gan latviešu valodā, bet jebkurā vietā varēja sarunāties arī latviešu valodā. Bija daudz latviešu pamatskolu. Kultūras līmenis, saviem vārdiem sakot, sita augstu vilni.”

Latviešu ciems Lietuvā tika nodedzināts Otrā pasaules kara laikā. Vēl šodien neesot īsti zināms, kura karojošā puse to paveica, bet no vēsturiskajām ēkās Alkiškiai jeb Eltišķos palikusi vien kādreizējā pamatskola, kas mūsdienās ir kafejnīca un baznīca, bet reizi gadā – kapusvētkos – Eltišķos atkal sabrauc latvieši.

Rasma Balklava Eltišķos dzīvojusi līdz 1949. gadam, bet 21. gadsimtā ķērusies pie ciema vēstures pētīšanas un savas dzimtas sakņu apzināšanas. Kā stāsta Rasmas kundze, līdz Otrajam pasaules karam, neraugoties uz to, ka ciems bijis Lietuvā, Eltišķi esot sadarbojušies ar latviešiem, īpaši kultūras jomā. “Viens fakts, kas var to apliecināt, ļoti liela daļa no kultūras darbiniekiem saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeņus.”

Visā garajā darba procesā apzināti arī daudzi latvieši, kuri kādreiz šeit dzīvojuši. Palīdzēts pētīt savu dzimtu vēsturi arī citiem, kuru saknes saistītas ar Lietuvu. Visu izpētīto un atrasto par latviešu ciemu Lietuvā kopā ar garo savas dzimtas vēsturi Rasmas kundze kopā ar saviem palīgiem apkopojusi grāmatā “Aiz robežas”. Tomēr, kā bilst sirmā kundze, nezināmā vēl esot daudz. Arī visam izpētītajam vietas grāmatā neesot pieticis. Var jau būt, ka kādreiz vēl būs kāds, kurš gribēs turpināt pētīt samudžināto dzimtu vēsturi.


#SIF_MAF2023