Jaunais mācību gads ir sācies, bet skolās joprojām trūkst simtiem pedagogu. Pašvaldības pedagogu piesaistei piedāvā vairāk nekā desmit dažādu bonusu, tomēr ar to vien esot par maz. Bez skolotāju profesijas prestiža celšanas vakances nepalīdzēs aizpildīt arī atalgojuma palielināšana,bet ministrijas ieskatā par labu darba vidi un skolotāju profesijas prestižu jārūpējas skolu dibinātājiem.
Jelgavas Pārlielupes pamatskola ir viena no tām skolām, kur pedagogu vakanču nav. Jelgavas pilsētā kopumā gan būtu vajadzīgi vairāk nekā 15 skolotāji, bet visā valsti trūkst pat vairāki simti pedagogu.
Pārlielupes pamatskolas direktore stāsta, ka vasarā izdevies aizpildīt visas vakances, tomēr arī mācību iestādēs, kur tā nav paveicies, notiekot visas mācību stundas. Tas gan nozīmējot, ka esošajiem skolotājiem jāstrādā vairāk. Piemēram, Olaines novadā, kur vispārējās izglītības iestādēs ir sešas vakances. Olaines novada pašvaldības izglītības un kultūras nodaļas vadītājs Andris Joksts: “Tas gan nebūt nenozīmē, ka tikai sešu skolotāju pietrūkst. Mēs lieliski zinām jauno izsvarojumu 65:35. Ja mēs skatāmies no šāda aspekta, skolotāju nepieciešams vēl vairāk.”
Latvijas Universitātes (LU) apkopotie dati liecina, ka interese studēt pedagoģiju pieaug. Izveidojies pat neliels konkurss uz budžeta vietām, tiesa gan – vairāk tas attiecas uz angļu valodu, nevis STEM priekšmetiem. LU profesore Linda Daniela: “Absolventu ir mazāk, nekā šobrīd Latvijai vajag, par to mums visiem ir jādomā, ko mēs vēl varam darīt. Kādus veidus un risinājumus piedāvāt. Jau ir dati, ka viņi pamazām piecu gadu laikā sāk pazust no skolas. Un, lūk, tas ir jautājums, kas jārisina paralēli gan skolotāju sagatavošanu, gan viņu noturēšanu. Kas ir tas, kāpēc viņi aiziet?”
Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem LU kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīko diskusiju ciklus, kuros uzklausa gan izglītības pārvalžu, gan pašvaldību viedokļus un ieteikumus. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko: “Mēs redzam diskusijā, ka LU piedāvā vairākus risinājumus. Man īpaši iekrita acīs piedāvājums, ka līdztekus kādas bakalaura programmas apgūšanai tiek pasniegts “C”vai “B” daļas kurss pedagoģijā. Tas nozīmē, ka šis cilvēks jau faktiski tiek sagatavots kā potenciālais nākamais pedagogs. Militāriem terminiem runājot – rezervists –, un tā ir lieliska ideja.”
Pašvaldības no savas puses piedāvā arī dažnedažādus bonusus. Kā skaidro Ķekavieši,vislabāk jauno pedagogu piesaistē strādājot stipendijas, kam pateicoties šobrīd novadā esot astoņi jauni pedagogi. Vairums diskusijas dalībnieku arī reiz bijuši skolotāji, bet neviens no viņiem neizteica vēlmi atgriezties skolā, kas arī ir viens no veidiem, kādā varētu aizpildīt pedagogu vakances. Un te būtiskākais neesot pat atalgojums. Olaines novada pašvaldības izglītības un kultūras nodaļas vadītājs Andris Joksts: “Droši vien jāskatās uz pedagoga profesijas prestižu. Kas to var celt? Mēs kā sabiedrība varam to celt. Vairāk uzticēties gan izglītības iestādēm, gan pašiem pedagogiem. Nav jau tā, ka cilvēki no ielas vienkārši iegājuši skolā un kaut ko tur dara.”
IZM ministre Anda Čakša: “Mums trīs gadu laikā jāsasniedz 2500 eiro atalgojums skolotājiem, bet otrs ir – vides veidošana, kas ir droša vide ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem kā darba vide. Tātad – izglītības iestāžu vadītāju, direktoru, teiktu, pat atbildību veidot iekšējo kultūru, kur skolotājs nākot uz darbu jūtas labi.”
Ministre arī norādīja, ka būtu nepieciešama skolu direktoru programma, kādas pašreiz nav.
Runājot par pedagogu prestižu, LU norādīja arī uz medijiem, kuru stāstos pedagogi allaž esot cietēji. Diskusijā tika norādīts arī uz to, ka dažādus bonusus pedagogu piesaistei piedāvā 40 no 43 pašvaldībām, bet mentori, kas palīdzētu jaunajiem pedagogiem, ir tikai 29 pašvaldībās. Diskusijas par pedagogu apmācību un piesaisti turpināsies arī citos reģionos. Jau nākamnedēļ par šiem jautājumiem diskutēs vidzemnieki.
#SIF_MAF2023
