Latvijā arvien vairāk jauniešu sarunās iezogas angļu valoda, vēsta baltu filoloģijas maģistre Justīne Bondare, kura nupat aizstāvējusi pētījumu par jauniešu valodu – kā un kāpēc viņi latviešu valodu mij ar angļu valodu. Kāpēc ikdienas sarunvalodā arvien biežāk, piemēram, vārda “labi” vietā dzirdam “ok”?
Okey, sure, dope, fake jeb labi, protams, lieliski, viltots – šie ir vien daži no angļu valodas vārdiem, kas arvien biežāk dzirdami jauniešu sarunvalodā un jau kļuvuši teju par normu. Kā ReTV norāda baltu filoloģe Justīne Bondare, kas pētījusi, kā un kāpēc jaunieši latviešu valodu mij ar angļu valodu, viens no galvenajiem iemesliem ir pieradums. “Vienkārši no tā nevar izvairīties, jo tu to visur dzirdi, tad tu sāc lietot. Tad ir šī te piederība pie jauniešiem, ka arī, ja velies satuvināies ar kādu jaunieti, ja tu vēlies veidot draudzību, tad tu ieliec šos slengismus. Tu parādi, ka tu esi citāds jaunietis, tu zini šos vārdus. Un varbūt arī tas, ka tu piederi kaut kādai globālai sabiedrībai, ka tu seko līdzi jaunumiem, ka tu varbūt domā par Eiropas vērtībām vairāk, tu esi tāds moderns cilvēks.”
Pētījumā arī izkristalizējies, ka angļu valodu jaunieši vairāk lieto, lai runātu par ikdienišķo. Savukārt latviešu valoda esot emocionālāk piesātinātaka. Jaunieši valodas izvēli pielāgo situācijām.
“Latviešu valoda, pēc jauniešu domām, ir tāda ļoti emociāli piesātināta. Tad tu viņu izmanto vairāk, ja tu gribi vairāk runāt par kaut ko dziļu, par kaut ko ļoti emociālu. Bet angļu valoda ir tāda ļoti ikdienišķa, mazliet virspusēja arī. Un, protams, tur ir viss tas slengs īpatnējais un interesējošais. Tā kā ir šādas arī ļoti īpatnējas uztveres atšķirības,” saka Bondare. “Man ļoti patika pārliecināties, ka viņi ļoti labi izjūt to kontekstu, kad lietot angļu valodu, kad to iejaukt iekšā, kad nē. Tad viņi arī samazina to daudzumu vai palielina, kad viņi ir ar citiem jauniešiem, kad atkal viņi runā ar pieaugušajiem vai skolotājiem, tad samazina.”
Justīne Bondare uzsver, jauniešiem, kuri tomēr vairāk savā ikdienā izvēlas pielietot angļu valodu un nevar atrast īstos pareizos latviešu valodas vārdus, ir jādomā, kā valodu pasniegt un popularizēt. “Mēs arī domājam valodnieku vidū, kā latviešu valodu popularizēt digitālajā vidē, lai tas nebūtu tā, ka mēs cenšamies tagad viņus pilnīgi nostādīt tikai uz latviešu valodu, bet padarīt to interesantu, kaut kā interaktīvi domāt, kaut kādus jaunus apguves veidus.”
Justīne Bondare gan piebilst, vairāki dati liecina, ka jaunieši, kļūstot pieaugušāki, sāk mazāk savā sarunvalodā izmantot angļu valodas vārdus.
#SIF_MAF2023
