Dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas” cilvēku darbības rezultātā dabas vērtības pēdējos gados samazinājušās. Tā dabas aizsardzības plāna informatīvajā sanāksmē norādīja biotopu eksperte. Tomēr jaunajā dabas aizsardzības plānā paredzēts iekļaut 58 hektārus kompensējamās zemes, kas aizstās gadiem ilgi apspriestā Ziemeļu tilta būvniecībai nepieciešamo dabas lieguma daļu. ReTV uzrunātie jelgavnieki gan nav pārliecināti, ka putni to sapratīs.

Dabas lieguma “Lielupes palieņu pļavas” dabas aizsardzības plāns tika izveidots 2007. gadā, 2018. gadā tas tika pagarināts līdz 2022. gada beigām, bet šogad spēkā esoša dabas aizsardzības plāna šai teritorijai nav. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Kārlis Lapiņš: “Kāpēc vajadzīgi dabas aizsardzības plāni? Lai pārskaitītu, kādas tad tās dabas vērtības mums konkrētā brīdī ir palikušas. Tāpat, lai salāgotu dabas vērtību intereses un viņu nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar pārējām teritorijām esošo iedzīvotāju un pašvaldības interesēm.”

Kā norāda jaunā dabas aizsardzības plāna izstrādātāji, dabas vērtības dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas” cilvēku darbības rezultātā jau šobrīd esot samazinājušās. “Izstrādājot iepriekšējo plānu, tur bija tādas ļoti eksotiskas sugas melnās puskuitalas, gugatņi un citas sugas konstatētas. Šobrīd nekā no tā vairs praktiski nav. Būtībā tas ir traucējums apkārt. Es eju šodien liegumā, stāvu pļavā, bet ir troksnis apkārt.”

Jaunajā dabas aizsardzības plānā, ievērojot ietekmes uz vidi ziņojumā noteikto, tiks iekļautas arī kompensējamās teritorijas 58 hektāru platībā. Tas nepieciešams, lai izbūvētu gadu desmitiem apspriesto Ziemeļu tiltu pār Lielupi un Driksu, kas šķērsos arī dabas liegumu. Jelgavas valstspilsētas Vides pārvaldības speciāliste Jolanta Ližus: “Tā ir zeme, kur dabas aizsardzības plānā paplašinās lieguma teritorija. Šobrīd uz tās zemes arī ir palienas pļavas. Viena daļa ir Lielupes labajā pusē, bet viena daļa ir bijušā lidlauka teritorijā.”

ReTV uzrunātie jelgavnieki uzskata, ka papildus teritorijas piešķiršana dabas liegumam ir atbalstāma, tomēr joprojām, neraugoties uz to, ka rītos un vakaros uz esošajiem tiltiem regulāri veidojas sastrēgumi, uzskata, ka postīt esošo dabas liegumu tilta būvniecībai neesot prātīgi. “Putniem un zvēriem tas būs ļoti labi. Jautājums ir par to, ar kādu nolūku cilvēki dara savus darbus. Ja viņi patiesi no visas sirds domā par putniem un zvēriem, viss ir kārtībā, bet, ja viņi domā par savtīgām interesēm – pāri dabas liegumam būvēt šo milzīgo, garo, dārgo zelta tiltu –, tad jau nav runas par putniem un dabu,” saka arheologs, jelgavnieks Andris Tomašūns.

“Kā tiem putniem tiks izstāstīts, ka tagad jūs šeit vairs nedzīvojat, bet jums būs jādzīvo tur? Kā tas mehānisms darbosies, jo pašreiz man patīk tā, kā ir. Es gribu, lai tās darbības, kas tiks plānotas, būtu pēc iespējas saudzīgākas. Lai daba neciestu vai ciestu pēc iespējas mazāk, un joprojām tā daba būtu baudāma,” saka biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.

Dabas liegums “Lielupes palienas pļavas” atrodas “Natura 2000” teritorijā, tāpēc, lai saņemtu atļauju kompensēt dabas lieguma teritoriju, bija nepieciešams, lai Eiropas Komisija atzītu, ka tilts būs sabiedrībai nozīmīgs objekts. Priekšlikumus par turpmāko dabas lieguma attīstību interesenti dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem var iesniegt līdz šā gada 15. novembrim.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".