Ja pareizi šķirojam, atkritumu grozā nekas nepaliek

No nākamā gada bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta. Tā kā jauni ieradumi prasa laiku, jau šobrīd notiek dažādas kampaņas, kā to darīt pareizi un ērti. Viens no tiem ir pilotprojekts “Bio cikls”, kurā iesaistīti ap 5000 iedzīvotāju no dažādām pašvaldībām. Projektā iesaistīto Saldus iedzīvotāju attieksme pret vēl aktīvāku šķirošanu ir atbalstoša.

“Ja mēs pareizi šķirojam, tad nekas nepaliek tai atkritumu grozā,” tā pilotprojekta vadītāja Saldū Ilze Kļava rāda, ka, pareizi darot, nešķirojamo atkritumu paliek maz. Lai arī, piemēram, stiklu, plastmasu ir iespējams likt atsevišķi jau sen, Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona, kurā ietilpst Liepāja, Dienvidkurzemes, Saldus un daļa Kuldīgas novada, statistika liecina, ka poligonā no šīm vietām nonāk ap 70% nešķirotu sadzīves atkritumu. Tā kā bioloģiski noārdāmo pārpalikumu likšana atsevišķi ir jauna iespēja, obligāta no nākamā gada, kustība “Bio cikls” uzsākusi pilotprojektu, izglītojot un iepazīstinot iedzīvotājus, kā tos pareizi šķirot. Kļava: “Statistika rāda, ka 40% no vispārējiem atkritumiem ir bioloģiska. Un tagad to visu ved uz lielo poligonu un aprok. Tas jau ir absurds, tas ir ārprāts.”

Pilotprojektā iesaistīti ap 5000 iedzīvotāju no Liepājas, Grobiņas, Saldus, Cēsu un Ropažu novada. Viņi saņems ventilējamus groziņus un kompostējamus bio maisiņus, kuros ievietoti, atkritumi izžūst, mazinās smakas un mušiņas, tāpēc arī, nonākot kopīgajā brūnajā konteinerā, saturs nesmakos. Projekts ilgs līdz nākamā gada janvāra beigām. “Mēs, pirmkārt, monitorēsim apjomu, cik kura pašvaldība sašķiro, to varēs noteikt pēc atkritumu svara un pēc konteineru piepildītības. Otrkārt, divas reizes projekta gaitā mēs veiksim morfoloģiskās analīzes, kur mēs vērtēsim, kāda ir iedzīvotāju šķirošanas kultūra – tā mainās un vai tā uzlabojas tad, ja mēs viņam iedodam ērtu un saprotamu instrumentu,” saka pilotprojekta “Bio cikls” autore Zanda Briķe.

Kā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu veiksies pilotprojektā iesaistītajiem, vēl pāragri spriest. SIA “AL Nami” pārstāve Aina Lūsēna: “Man ir uztraukums vienkārši par to, ka tas stāv tur tā vaļā, ka tur var katrs iemest, ko grib. Man par to ir uztraukums, vai tas tā būs, vai tur būs normāli, vai kāds garāmgājējs neiemetīs kaut ko, bet principā es domāju, ka mājas cilvēki man ir tādi visi, kas šķiros.”

SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols: “Pilotprojekts ir tam, lai saprastu atrast labākos paņēmienus, ja iedzīvotājiem būs vēlme, gribēšana, tad operatoriem būs pienākums nodrošināt šīs iespējas. Ja iedzīvotāji tiešām labi, tīri šķiros, tad operatori savāks, protams, par lētāku maksu. Likums nosaka, ka ar nākamo gadu šī cenu starpība ir 40 %.”

Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi, ka dalībvalstīs no 2035. gada poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10 % no sadzīves atkritumiem.