Ar plakātiem pie traktoriem, kas aicina saglabāt Latvijas lauksaimniecību un teikt “nē” importētajai pārtikai no agresorvalstīm, mazināt birokrātiju un atcelt lauksaimniecības zemju izmantošanas ierobežošanu, šodien visos Latvijas reģionos miemīlīgā protesta akcijā izbrauca ap 2000 lauksaimnieku. Lai gan vēl piektdien zemkopības ministrs uzsvēra, ka gandrīz visi solījumi ir izpildīti, zemnieki tam nepiekrīt. Viņuprāt, problēma būšot atrisināta tikai tad, kad katram jautājumam pretī būšot normatīvais akts ar konkrētu datumu.

Kā nebeidzama upe Jelgavā šodien plūst traktortehnikas straume. Jelgavas centrālo ielu pierūcināja ap 70 traktoru no Dobeles novada, bet brīdi aprinķojuši ap biznesa inkubatoru pa mazajām ieliņām centra virzienā brauc ap 100 zemnieku no Jelgavas novada.

Vēl pirms dažām nedēļām hercoga Jēkaba laukumā stāvēja pilsētas galvenā svētku egle. Šodien šeit sabraukuši neapmierinātie lauksaimnieki no Dobeles un Jelgavas novadiem, pat no Tukuma novada. Viņuprāt, lauksaimniecībai ir jābūt, ministra tukšie solījumi vairs netiek ņemti vērā.

Protesta akcijā zemnieki garāmgājējiem dalīja graudaugu pārslu paciņas, tādējādi uzsverot, ka viņu darbs ir ražot pārtiku nevis dokumentu kaudzes. “Tu visu dienu strādā līdz vēlai naktij, pēc tam tev jāiet un jāvada iekšā. Tā sistēma nestrādā, tā nav gatava,” saka z/s “Ozoli” saimnieks Andris Pēcis.

Plakāti pie traktoriem vēsta, ka lauksaimnieki nav mierā gan ar Krievijas graudu importu, gan Eiropas Savienības pārmērīgo “zaļo politiku”. “Vides prasības dažādas tik pieaug, bet platībmaksājumi paliek mazāki,” saka z/s “Mārtiņi” īpašnieks Jānis Vaitkevics.

 “Tur ir tā lielākā prolēma, ka ministrs jau principā mūs, lauksaimniekus, atbalsta visos punktos. Viņš arī sola – darīsim, risināsim, skatīsimies. Bet tādi paši solījumi bija Slampē, kad bijām, un vēl pirms pusgada,” saka z/s “Rīveri” saimnieks Valters Zelčs.

“Jautājumi ir atrisināti tad, kad katram jautājumam pretī ir normatīvais akts un tajā ir datums, kad tas stājās spēkā. Šādu materiālu mums nav, līdz ar to neviens no jautājumiem šodien nav atrisināts,” saka biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.

Iedzīvotāju attieksme pret protesta akcijas dalībniekiem Jelgavā bija dažāda. Vieni māja ar rokām un fotgrāfēja, bet bija arī neapmierinātie. Atšķirībā no zemgaliešiem talsenieki pilsētā ar traktoriem nebrauca. Aptuveni 160 traktoru vairākas stundas brauca no Talsiem uz Rīgas-Ventspils šoseju un atpakaļ. Tā darīts, lai saudzētu iedzīvotāju ērtības, bet ne ministrus un ierēdņus, kas lauksaimniekus pamatīgi nokaitinājuši.

Protesta akcijas dalībniekus vieno piecas galvenās prasības: mazināt birokrātiju, nepieļaut agresorvalstu graudu ieplūšanu un tranzītu, PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem, plašāka pieeja apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī atteikšanās no lauksaimniecības zemju izmantošanas ierobežojumiem. “Mums nav ne naftas, ne zelta, ne citu derīgo izrakteņu. Mums ir ļoti laba lauksaimneicības zeme, kuru šobrīd aizvien mazāk ļauj apstrādāt izņem vienkārši no apgrozības. Tātad – mēs izņema naudu no valsts budžeta, bet nevienam tas neinteresē,” saka z/s “Rīgmaļi” saimnieks Māris Bērziņš.

Zemnieki ministrijai ir devuši vienu nedēļu, lai sasāpējušos jautājumus atrisinātu vai vismaz norādītu konkrētu lēmumu un datumu to atrisināšanai.