Ne visi lauksaimnieki šodien piedalījās protesta akcijā. Ne tāpēc, ka pietrūktu laika, bet gan atzīstot to vairāk par politisku kampaņu, kurā lielāka uzmanība tika pievērsta augkopības nozarei, nevis lauksaimniecībai kopumā. Viens no viņiem bija arī Cīravas puses zemnieks Jānis Jansons, kuru cilvēki vairāk atceras, kad viņš pērnā gada februārī, protestējot pret zemajām piena iepirkuma cenām un tirgotāju uzcenojumu, dalīja cilvēkiem pienu par velti. 

Pēc pērnā gada sākuma krīzes piensaimniecībā, arī laikapstākļiem, kad bija grūti govīm savākt barību, Cīravas puses zemnieks Jānis Jansons atzīst, ganāmpulku nācies samazināt, pašlaik apturētas arī attīstības ieceres. Šobrīd viņam ir ap 130 slaucamām govīm un jaunlopi. Lai arī viņš ir aktīvs cīnītājs par taisnību – šai reizē Jānis nepapildināja protestētāju rindas, viņš saka, tas bija jādara citādāk. “Šajā momentā tas nav kā protests, bet kā kampaņa, šeit ir politiskie spēki, kas izmanto citu zemnieku nelaimes. Un tas nav vairs pareizi. Un te ir liela uzņēmuma intereses, kas ir varbūt savā veidā apvainojušies.”

Jānis Jansons atzīst, ka birokrātija ir jāmazina, bet, apskatot piecas lauksaimnieku prasības, piebilst, ka tās vairāk vērstas uz augkopību. Piemēram, 5% samazinātā PVN likme. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš Latvijā ražotas pārtikas nonākšanai veikalu plauktos. To atzīst arī Jaunpils pienotavas valdes loceklis Jānis Bērtulsons. “Ja mēs zinām to, ka saražojam 70% vairāk piena nekā pašpatēriņam vajadzīgs, tai pašā laikā katru dienu 500 tonnas piena ekvivalentā importējam. Šeit būtu varbūt traktoriem jāvācas nevis pie Zemkopības ministrijas, bet pie lielveikalu ķēdēm. Mums pētījumi ir veikti, kur 50% ir importētās piena pārtikas.”

Bērtulsons arī uzsver, ka, viņaprāt, aiz protestiem vairāk slēpjas cīņa par nacionālo subsīdiju sadalīšanu. “Mainās subsīdiju sadales kārtība Eiropā. Un mēs lieliski zinām, ka Eiropā šobrīd pozicionējās uz maziem un vidējiem zemniekiem, jo, kā mēs redzam ļoti labi, Latvijas laukos mums tā vide, lauki izmirst. Lielie zemnieki paliek lielāki. Maziem nav iespēju cīnīties ne ar zemes īres cenām, ne ar cenām. Ne ar ko.”

Cūkkopības un aitkopības nozares pārstāvis no Kuldīgas novada Kristaps Melbārdis arī uzsver, ka šis protests vairāk aizstāv augkopības nozari. “Cenšamies strādāt pēc labākām tehnoloģijām un arī iet laikam līdzi, lai būtu videi draudzīga. Bet valstī, teiksim, tiek veidoti visādi papildus argumenti, lai šo nozari tikai ieliktu vēl smagākā slogā un lai viņa nespētu attīstīties. Šie protesti dod masas skatu, tie ir iespaidīgi, Bet vai tie dos to efektu, grūti pateikt. Dažreiz ir ļoti spēcīgi vajadzīgs argumentēts pasākums, argumentēti viedokļi, lai vispār pierādītu patiesību vai vajadzību. Šobrīd nav.”

Kristaps Melbārdis ir pārliecināts, ka šis protests neatrisinās arī tik ļoti sasāpējušo aitkopju problēmu ar vilku uzbrukumiem un kvalitatīva, izglītota darbaspēka trūkumu. Šo problēmu risināšana prasīs ilgāku laiku pie sarunu galda.

Foto: Freepik; ilustratīvs