Jēkabpili apmeklēja Latvijā akreditētie rezidējošie un nerezidējošie diplomātisko pārstāvniecību vadītāji. Vispirms ārvalstu vēstnieki apskatīja nesen pārbūvēto Jēkabpils Valsts ģimnāziju, kur arī tikās ar Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvjiem un uzzināja vairāk par Jēkabpils novadu. Kopumā vizītē piedalījās vēstnieki no teju 40 valstīm. 

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs: “Šodien mums ir gan tie, kas pastāvīgi Rīgā rezidē, gan tie, kas ir atbraukuši no citām vietām, no Stokholmas, no Oslo,, kur viņiem ir pastāvīgā rezidence, un galvenais mērķis ir parādīt Latvijā akreditētajiem vēstniekiem, ka ir ļoti daudz, ko redzēt ārpus Rīgas. Rīgā, protams, ka vēstniekiem ikdienas dzīve rit, bet izvilkt viņus no Rīgas ārā, lai viņi redz, kas notiek ārpusē, ka ārpus Rīgas, reģionos ir gan kultūras iespējas, tūrisma iespējas, bizness, uzņēmējdarbības attīstība.”

Pēc ģimnāzijas apskates visi devās uz Strūves parku, kur atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts “Jēkabpils”. Tas ticis uzmērīts laikā no 1822. līdz 1827. gadam Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā. Jēkabpils punkts ir viens no 34 Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Nākamais apskates objekts bija Daugavas aizsargdambis. Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis stāstīja par janvārī piedzīvotajiem plūdiem un pilsētas atkopšanos pēc tiem. Jēkabpils nebija vienīgā pilsēta, kur vēstnieki viesojās. Pelšs: “Pa ceļam mēs bijām nedaudz Lielvārdē, nedaudz Ķegumā, kur mums parādīja “Latvenergo” plānus kā reģionālajam zaļās enerģijas attīstītājam. Pa ceļam bijām iebraukuši Ogrē “HansaMatrix” ražotnē, kas ražo tehnoloģiski attīstītus produktus.”

Šāds pasākums, kura laikā ārvalstu vēstnieki dodas ekskursijā uz Latvijas reģioniem, tiek organizēts reizi gadā. Katru gadu reģionālais brauciens notiek citās Latvijas vietās, šogad – Sēlijā un Vidzemē. Rīgā darbojas 38 rezidējošās vēstniecības, savukārt Latvijā nerezidējošo vēstniecību skaits ir 94.