Jauniešiem nav sajūtas, ka viņu rīcībai ir sekas

Pēc kautiņa Ķekavas vidusskolā pagājušajā nedēļā Ķekavas novada pašvaldība portālā “Mana balss” un klātienē sākusi parakstu vākšanu par reālu pilnvaru piešķiršanu skolu direktoriem cīņā ar vardarbību. Viņuprāt, pašlaik skolu direktoriem pieejamie līdzekļi ir nepietiekami, lai redzētu rezultātu, jaunieši saprastu, ka jebkurai darbībai ir sekas.

Kopš jaunā mācību gada sākuma ir pagājis vien pusotrs mēnesis, bet publiskajā telpā jau izskanējuši stāsti par vairākiem savstarpējas izrēķināšanas gadījumiem skolās. Pēdējais no tiem oktobra sākumā noticis Ķekavas vidusskolā. Kā ReTV atzīst skolas direktores vietniece Liene Niedola, diemžēl šis neesot vienīgais šāds gadījums. “Par pedagogiem nevarēšu komentēt, šādi gadījumi nav bijuši, bet saistībā ar skolēniem šādi gadījumi ir. Pavisam nesen bija šis skaļākais gadījums, bet, protams, arī ikdienā nereti notiek dažādas konfliktsituācijas starp skolēniem, starp jauniešiem, bet lielāko daļu no tām iespējams atrisināt skolas ietvaros. Tās izmaiņas, kas ir nepieciešamas, tas ir par tādām lielām konfliktsituācijām, kurās nereti apakšā ir kaut kādas lielākas problēmas.”

Starp 1600 skolēniem, kas atrodas šajā ēkā, šodien esot arī pēdējā notikuma pāri darītāji, bet cietušajam bijusi nepieciešama mediķu palīdzība. Pēc šī gadījumā skolā lielāka uzmanība tiekot pievērsta preventīvajam darbam. Uz ekrāna skolas gaitenī informatīvais materiāls atgādina par to, kā atpazīt fizisku un emocionālu vardarbību, ko darīt šādos gadījumos. Bijušas arī klases stundas. Izmantoti esot visi skolām pieejami instrumenti, bet to esot pārāk maz. Niedola: “Katrai izglītības iestādei ir iespēja piesaistīt atbalsta personas – psihologs, sociālais pedagogs –, kuri tad pakāpeniski risina šo situāciju ar skolēnu, klases kolektīvu, ģimeni. Tad, kad tas ir izdarīts, mums ir iespēja iesaistīt arī bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, arī īpaši izveidotas komisijas, kuras var risināt šīs situācijas. Šobrīd ir tā, ka mēs neredzam to rezultātu, jauniešiem neveidojas sajūta, ka viņu rīcībai ir arī kaut kādas sekas.”

Lai rosinātu diskusiju, kas rezultētos ar reālām pilnvarām valsts un pašvaldību iestādēm vardarbības gadījumu novēršanai mācību iestādēs, Ķekavas novada pašvaldība gan portālā “Mana balss”, gan mācību iestādēs uz papīra lapām sākuši parakstu vākšanu. “Jāiedod nevis tādi teorētiski instrumenti vai neass zāģis, alegorijās runājot, bet precīzs tēmēts instruments ar atbildību, pienākumiem. Protams, galējas nepieciešamības gadījumā arī administratīvs vai krimināls sods.”

Tāpat tiek prasīts tiesību aktos noteikt reālu vecāku atbildību, kā arī dot tiesības skolas direktoram kopā ar starpinstitucionālu padomi noteikt, kādos gadījumos skolēns mācās attālināti. Atbalstu ķekaviešu uzsāktajai iniciatīvai paudušas arī citu novadu izglītības iestādes. Olaines novada pašvaldības izglītības un kultūras nodaļas vadītājs Andris Joksts: “Mums ir vesels lērums ar bērnu tiesībām, kuras bieži vien attiecībā uz izglītības iestādēm un viņas darbību būtu pārskatāmas. Tāpat arī ar vecāku atbildību, kas ir noteiktas normatīvajos aktos, šo visatļautību un tāpat arī ar skolotāju aizsardzību.”

Tam gan nepiekrīt izglītības ministre Anda Čakša, kura uzskata, ka skolu un pašvaldību rokās ir gana daudz instrumentu, lai mācību iestāde būtu droša gan skolēniem, gan pedagogiem. “Mums ir agresīva sabiedrība. Agresija parādās arī skolās, līdz ar to tas ir kopēji visai sabiedrībai jāstrādā uz to, lai mēs būtu mazāk agresīvi cits pret citu, lai mēs zinātu, kā risināt konfliktsituācijas. Palīdzēt viens otram un atbalstīt. Te ir šis svarīgais punkts, kur jāatrod kopsaucējs. Nevis kādu izgrūst, bet – kā viņu atbalstīt, lai tas neatkārtotos.”

Vienā nedēļā portālā “Mana balss” par šo iniciatīvu parakstījušies 6653 cilvēki. Ķekavieši ir pārliecināti, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts, šoreiz Saeima būšot spiesta sadzirdēt tautas viedokli un gaidītie grozījumi likumos tiks pieņemti.


#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs