“Kas ir šīs Dieva zīmes?” - uz jautājumu atbildes meklē Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Vineta Groza un viņas audzēknis Valdis Putniņš stikla mākslas izstādē “Dieva zīmes”, kas šobrīd skatāma Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Izstāde ir stikla tehnikas poētiski vizuāls stāstījums, kurā ir apvienots divu mākslinieku vēstījums par vērtību noturību, iespēju izvēlēties virzību, ātrumu un mērķi.

Groza: “Dieva zīmes man ir tas, kas nav saprotams, nav redzams, bet tās ir. Un es zinu, ka tās jau ir senas. Un es it kā vairāk runāju pa dabu šajā izstādē. Kā lai saka, dabā arī ir šīs zīmes saskatāmas. Ir enerģija un enerģētika. Katrai zemei kaut kas tāds ir.”

Putniņš: “Tas arī mums ikdienā. Ja tu pievērs uzmanību, visu laiku notiek kaut kādas Dieva zīmes. Un kāds cilvēks to pamana, kāds cilvēks to nepamana. Man kaut kā pēdējā laikā, skatos pulkstenī, visu laiku rādās vienādi cipariņi. Un es sāku domāt – tās ir vai nav Dieva zīmes.”

Mākslinieki ar stikla palīdzību uzsver gaismas nozīmi garīgajos un fiziskajos procesos, veidojot vizuālas metaforas stiklā. Piemēram, viens no darbiem atspoguļo sirds transplantāciju. Putniņš: “Tas ir veltījums Stradiņa slimnīcas sirds ķirurgiem. Darbs tapis par sirds transplantāciju, kas veikta cilvēkiem. Varbūt tāpēc, ka esmu pats redzējis, kā tas dabā notiek. Un to es veltīju mākslasdarbā. Ļoti smaga tēma, ko es esmu ielicis darbā.”Izstāde ne tikai stimulē vērotājā sajust eksistences trausluma līnijas, bet arī vizualizē garīgumu un piederību.

Putniņš: “Man vienmēr likās reliģija tāda tēma, par ko cilvēki gadu simteņiem ir domājuši, runājuši, nogalinājuši viens otru. Kāpēc viens stāsts par tādu garu laika posmu aizpildīts. Sāku uzdot jautājumus - tas Jēzus tiešām visu redz vai neredz.”

Taču galvenokārt visi izstādē eskponētie darbi radīti, iedvesmojoties no dabas. Groza: “Daba jau ir mūžīga. Tas mani arī iedvesmo. Un, pateicoties mums, varbūt kaut kur tā arī nav mūžīga. Bet arī šie koki, kas te ir redzami, un koki debesīs, koki zem zemes, šī paralēlā pasaule, kas patiesībā eksistē, kuru mēs nezinām. Nosauksim to par zīmēm vai par dabas zīmēm, vai Dievas zīmēm.”

Izstāde apskatāma Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 16. aprīlim