Aizsardzības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu un publicējusi karti, kurās vietās Latvijā ir vai nav pieļaujama vēja parku būvniecība. Vēja parki ir liels atjaunojamās sektors enerģētikas kopējā tirgū, kur potenciālās investīcijas mērāmas vairāk nekā viena miljarda eiro apjomā. Lielākais no tiem ir “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopējais projekts, kas paredz vēja parku būvniecību ar kopējo jaudu 800 megavati.
Aizsardzības ministrija iedalījusi Latvijas teritoriju vēja parku būvniecībai trijās zonās, tā paredz, ka vēja parku infrastruktūras celtniecība nav atļauta Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, kā arī Baltijas jūras atklātajā krasta daļā un militāro poligonu tuvumā. Ar Aizsardzības ministriju jāsaskaņo visu būvju ar augstumu 100 vai vairāk metru celtniecība Latvijas teritorijā. Vēja parku turbīnu rotoru augstums dažviet varētu būt 300 un vairāk metru.
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītājs Mārtiņš Skraučs: “Iedalot Latvijas teritoriju trīs zonās – zaļā, kur absolūti nav nekādu ierobežojumu, citu saskaņojumu nepieciešamu, ja vien to neparedz likums par aviāciju. Dzeltenā zona – kur nepieciešamas padziļinātākās sarunas ar Aizsardzības ministriju. Sarkanās zonas – kur ir ļoti maz iespējas saņemt saskaņojumu.”
Vēl līdz šodienai ikvienam bija iespēja piedalīties ministrijas informatīvā ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas cenšas ražot zaļo enerģiju, lielākais no tiem ir valstij piederošais “Latvijas vēja parki”, kura plānotās investīcijas tuvākajos gados varētu sasniegt vairāk nekā vienu miljardu eiro. SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns: “Kopumā mums ir astoņi vēja parki, ja skatāmies uz teritoriālo dalījumu pa zonām, viens parks “Balvi-Ludza” iekrīt sarkanajā zonā, kur visdrīzāk tuvākajā laikā nekāda būtiska darbība nenotiks. Arī jau līdz šim prognozējot, ka varētu būt problēmas ar šīs teritorijas attīstīšanu, mēs nekādu izspēti šajā teritorijā nebijām uzsākuši.”
Zviedrijas mātes uzņemumam piederošais “Eolus” šobrīd plāno trīs parkus Zemgales un Kurzemes reģionos. Aizsardzības ministrijas publicētais ilustratīvais ziņojums kompānijai ļauj labāk saprast turpmākos attīstības virzienus. “Eolus wind AB” Baltijas vadītāja Inga Āboliņa: “Aizsardzības ministrijas nesen publicētā karte un informatīvais ziņojums zināmā mērā bija un nebija pārsteigums “Eolus” biznesā. Jo, attīstot vēja parkus, vairāku gadu garumā esam sekojoši likumdošanas aktivitātēm un potenciālām izmaiņām. Tomēr publicētā karte ir liels pārsteigums. Tā, jāsaka, tika turēta lielā slepenībā un netika vaicāti viedokļi potenciālājiem attīstītājiem. No vienas puses, protams, ir saprotams, jo aizsardzība ir ar zināmu slepenību. Mēs arī saprotam to nozīmi un prioritāti.”
Aizsardzības ministrijā norāda, ka ierobežojumi ir nepieciešami tādēļ, lai Nacionālie bruņotie spēki varētu nodrošināt nepārtrauktu gan gaisa telpas kontroli, gan jūras akvatorijas novērošanu, jo jebkura lielākā vēja turbīna ir kā stabs, kas traucē novērošanas radariem. Skraučs: “Ja mēs runājam par jūru, piejūras teritorijām, tad sarkanās zonas ir tāds rādiuss, kas ļoti traucē izbūvi sarkanajās zonās. Dzeltenajās zonās – tur ir runa jau par kompensācijām, jo liels vēja parks noteikti traucētu, bet ir risinājumi tam. Risinājumi, protams, prasa finanšu līdzekļus, tas nozīmē jaunu radaru iegādi un izvietošanu, bet tas ir noteikti apspriežams.”
Āboliņa: “Mums šobrīd ir aktuāli projekti Tukuma novadā, Talsu novadā, Dienvidkurzemes novadā. Tur ir atsevišķi jāskatās teritorijas – gan pārklājas, gan dzeltena, gan sarkana, Tukuma novads šobrīd krāsojās zaļš. Mēs saprotam, ka šis nav vēl galējais variants. Mēs ļoti piesardzīgi uz to skatāmies.”
Tuvākajos mēnešos Aizsardzības ministrija izvērtēs iesniegtos priekšlikumus, tomēr diez vai būs liela piekāpšanās uzņēmēju ieceru priekšā, jo valsts aizsardzība ir absolūta prioritāte.
