Jūrmalas muzejā atklāta mākslas biennāles “Marīna 2023” konkursizstāde. Tā notiek jau daudzus gadus. Šogad pirmo reizi tajā skatāmi arī tēlniecības darbi un objekti dažādos materiālos. Izstādē apskatāmi vairāk nekā 140 darbi, kuros mākslinieki atveidojuši stāstus par jūras neizzināmo dabu.

Jūra mums ir viena, bet tās izpausmes ir tik dažādas. Tā allaž sevī slēpj ko maģisku un nezināmu. Jūras tēma ir iecienīta arī mākslinieku vidū, tomēr pat pieredzējuši mākslinieki atzīst, ka to gleznot neesot viegls uzdevums. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Aleksejs Naumovs stāsta: “Es arī esmu gleznojis jūru. Arī Baltijas jūru. Daudz, protams, Vidusjūru. Es teikšu, ka Vidusjūru ir vieglāk gleznot, jo tur ir krāsa, bet te kaut kā jāpaķer, lai arī dvēsele tur parādās.”

Šoreiz profesoram uzdevums vēl grūtāks – kopā ar vēl četriem žūrijas komisijas locekļiem izvērtēt konkursizstādes “Marīna 2023” vairāk nekā 140 mākslinieku darbus no desmit valstīm. Tās gan nav tikai gleznas, bet arī keramikas, tēlniecības un citu žanru darbi. Naumovs: “Viegli tas nebija. Kā jau vienmēr, mākslā tas ir subjektīvi, bet žūrijai vajadzēja vienoties. Viņi vienojās. Visi ir dzīvi palikuši, rīt vēl sveicinās viens otru,” pauž Aleksejs Naumovs.

Starp profesionāliem māksliniekiem godpilno pirmo vietu žūrija piešķīra Ingrīdai Ivanei, kura ReTV stāsta, ka jūra viņas darbos parasti netiekot atainota, tāpēc marīnistu konkursos neesot piedalījusies, tomēr šogad ļāvusies izaicinājumam. “Man māksla lielākoties bija par telpām, ēkām, sienām, līdz ar to tas kaut kā ienāca arī šajā jūras tēmā, jo es sapratu, ka gluži tādu jūras ainavu ar kuģīšiem uzgleznot es nevaru, tad šī pamestā ēka un tas stāsts, kas rodas tajā vietā, ko mēs varam izlasīt no tiem objektiem, bija arī tas, ko man gribējās pastāstīt.”

Konkursā piedalījās arī Mākslas akadēmijas studenti, un šeit konkurence bijusi tik sīva, ka piešķirtas divas pirmās vietas. Abi jaunie mākslinieki jūras tēmu attainojuši metāla tēlniecības darbos, kas ir tik lieli, ka vieta tiem atrasta nevis kādā no Jūrmalas muzeja izstāžu zālēm, bet gan Jūrmalas Brīvadabas muzejā. “Man darbs ir uztaisīts no rūsināta tērauda, diezgan paliels, apmēram trīs metru augstumā. Mani metāls uzrunā. Šajā darbā es mēģināju panākt tādu plastisko konfliktu. Tas ir tāds virpulis no trijiem tēliem. Kā viņi savā starpā komunicē un kā viņi iekustās. Tā ir tāda kā agresīvā deja,” saka LMA students, viens no konkursa pirmās vietas ieguvējiem studentu grupā Roberts Bāliņš.

Konkursizstāde “Marīna” Jūrmalā notiek jau daudzus gadus. Pēdējos gados tā ir paplašinājusies un kļuvusi par mākslas festivālu. Kā skaidro izstādes kuratore Inga Bunkše, mainījusies esot arī koncepcija. “Aicināja māksliniekus pievērsties vairāk viņu iekšējiem pārdzīvojumiem, tiem mītiskajiem un mitoloģiskajiem aspektiem jūras attainošanā.”

Mākslas Biennāles atklāšanas pasākumā Brīvdabas muzeja ārtelpā skatītāju vērtējumam tika nodota īpaša Kirila Panteļejeva performance “Straumes”, kuras galvenā tēma esot ūdens kā dzīvība.

Apskatīt konkursizstādes darbus Jūrmalas muzejā un Jūrmalas Brīvdabas muzejā varēs līdz 3. septembrim.

#SIF_MAF2023