Laukos putekļu mākonis ne vien klāj ceļus, bet pavada arī zāles pļāvēju, jo ilgstošais sausums būtībā ir zāli izdedzinājis. Braslavas pagasta zemnieku saimniecības “Apsītes” saimnieks Dainis Kreičmanis stāsta, ka citugadu jau no maija vidus govis bija ganos, tagad kūtī, jo ganībās zāles nav. “Ja šitāda situācija būs septembrī, tad būs baigi nopietni, uz šodienu atstāj iespaidu, ka var katastrofāli kristies piena izslaukums, jo mums skābbarības kaudze ir cauri un ganos viņas tikpat kā nav bijušas, tikai spēkbarība un siens, kamēr siens būs.”
Ar sienu šobrīd, kad būtu jābūt pašai leknākajai zālei ganībās, kā stāsta zirgaudzētavas “Kocēni” līdzīpašniece Dace Stūre, nākas iztikt arī zirgiem. “Ārā ganos siens, jo zāle ir tā izdegusi, ka viņiem nav, ko ēst. Tā zāle, kurai vajadzēja uzdīgt, jau izdega pirms uzdīgšanas. Vistrakākais ir tas, ka mēs pagājušajā gadā nemaz to sienu tik daudz nesagatavojām. Domājām, ka īpaši nevajadzēs, ka tā apjautājas apkārt, tad arī tas pats pagājušā gada siens jau trūkst.”
Šis ir arī lopbarības sagatavošanas laiks, bet sausuma dēļ jau nav pat īsti, ko pļaut. To, ka zāles masas zudumi ir lieli, secina zemnieku saimniecībā “Apsītes”, kur tobrīd norit skābbarības gatavošana. “Ja mēs normālos gados no 20 hektāriem savācam kādas 40-50, tad šogad mums ir 20 hektāri nopļauti, mums ir 12 savācējpiekabes,” vērtē Dainis Kreičmanis.
Līdzīga situācija ir arī zirgaudzētavā “Kocēni”, kur ierasti pirms Jāņiem ir skābsiena gatavošanas laiks. “To arī sāk gatavot parasti pirms Jāņiem, pļaujamā stadijā, tad kad sāk ziedēt zāle, tad mēs to tinam skābsienā. Pagājušajā gadā pārsējām laukus. Tas arī ir diezgan saistīts ar platībmaksājumiem, tāpēc, ka platībmaksājumiem bija jāuztur tā zaļināšanas prasība piecus gadus. Tos piecus gadus to lauku nevarēja pārsēt, līdz ar to šis ir tas gads, kad tas lauks ir diezgan pliekans. No tiem pliekanajiem laukiem, es domāju, ka ļoti daudzi zemnieki neko nedabūs ārā, tie ir pilnīgi dzelteni jau tagad.”
Protams, sausuma izdedzinātajai zālei jau nav arī vairs tā vērtība, kas būtu normālos laika apstākļos, piensaimniekiem tas atsauksies izslaukumā. Dace Stūre stāsta, ka tas var atsaukties arī zirgu veselībā: “Zirgiem, ja nav kvalitatīva barība sagatavota, tad ir jāpērk visādas minerālvielas klāt, lai maziem kumeļiem labāk attīstītos kauli, stiegras. Tiklīdz barība ir mazkvalitatīva, pēc tam, kad viņi jāpārdod, kad taisa rentgenu, tas viss ir redzams.”
Saimniecībās gan vēl cerības saista ar Jāņu laiku un to, ka tad varbūt izdosies sagaidīt lietu, bet zirgaudzētavā “Kocēni” cer arī, ka rudens pusē izdosies pļaut attālu. Zemnieku saimniecības “Apsītes” saimnieks Dainis Kreičmanis atzīst, ka piena nozarē problēmas var būt ļoti lielas: “ Ja nebūs barība savākta vasarā, tas nozīmē, ka ir bažas par piena lopkopības pastāvēšanu, par visu lopkopību, ja tā būs. Es esmu pusgadsimtu lauksaimniecībā. Neko tādu neatceros, teikšu godīgi.”
Šobrīd gan tādas īsti iepriecinošas laika prognozes lauksaimniekiem nav.
#SIF_MAF2023 | Foto: Unsplash; ilustratīvs
